Mafijas varā

50th

Damiana sk.p.

Biju piesiets pie krēsla Vinsenta kabinetā.

- " Un tagad tu manī klausīsies," viņš teica.

-"Es šaubos," atteicu.

- " Tad es tev likšu klausīties."

-"Vari mēğināt," nošņācu, cenšoties tikt vaļā no virvēm.

Vinsents sāka runāt, taču es neklausījos un turpināju censties atbrīvoties no virvēm.

- " Damian, tu vispār klausies?" viņš sarauca uzacis.

-"Nē."

- " Damian..."

Nopūtos.

- " Vienkārši ļauj man iet. Man vairs neintersē tavi meli," teicu

- " Tie nav meli," mafijas boss sacīja.

- " Vienalga. Atrunas," noteicu.

- " Damian, pat ja mūsu vēnās nerit vienas un tās pašas asinis, tu joprojām esi mans dēls. Es tevi audzināju," Vinsents taisnojās.

- " Tu man atņēmi visu, kas man pienācās," atteicu.

- " Tavs tēvs bija mēsla gabals," Vinsents dusmās izspļāva.

Centos nepievērst uzmanību viņa apvainojumam.

- " Bija?" noriju siekalas.

- " Tu taču nedomā viņu uzmeklēt, ko?" Vinsents aizdomu pilns jautāja.
-"Es tev devu to, ko neviens cits nespētu dot, Damian! Tu nesaproti, ko tagad runā, jo esi nikns un apjucis!".

Novērsu no viņa skatienu un skatījos ārā pa logu.

- " Ja tu plāno uzmeklēt savu...tēvu, man nāksies viņu nogalināt, " viņš vienaldzīgi teica.

Strauji pagriezu galvu pret viņu.

- " Kas, pie velna, tev kaiš?" kliedzu.

Vinsents joprojām paturēja vienaldzīgo skatienu.

- " Es tikai rūpējos par tavu nākotni."

Viņš nevar man aizliegt satikt īsto tēvu!

- " Un tev ir jāzina tas, ka viss šis ir tavas mātes vaina."

Meli.

- " Es tev izstāstīšu stāstu," viņš teica.

- " Sākas," nopūtos.

- " Mēs bijām jauni. Es un tava māte. Iemīlējāmies. Maniem vecākiem viņa nepatika, tāpat, kā es viņas vecākiem," viņš iesāka un piegāja pie loga.
- " Mēs sākām slepus tikties. Un tad viņa man pateica, ka ir stāvoklī. Tu nespēj iedomāties, cik laimīgs es biju, Damian. Arī naivs."

Viņš iesmējās.

- " Tad es uzzināju, ka neesmu vienīgais, ar ko viņa tiekas. Sāra man teica, ka tas ir tāpēc, lai novērstu vecāku uzmanību. Es jutu, ka kaut kas nav labi. Tā maita tikās ar tavu tēvu, kura tēvs tobrīd bija pilsētas ietekmīgākais un bagātākais vīrietis.Viņa mīlēja manu naudu, nevis mani. Tas salauza manu sirdi. Un tad vēl...vectēva nāve. Es sadusmojos," Vinsents stāstīja.

- " Ko tu izdarīji?" jautāju.

- " Es pārliecināju savu tēvu, ka mums viņš un viņa ğimene ir jāiznīcina. Tas bija grūti, taču tiklīdz es pieminēju naudu, mans tēvs piekrita. Mēs iznīcinājām tava tēva ğimeni. Es aizdedzināju viņa māju, cerot, ka tas maitasgabals tur sadegs dzīvs, taču viņš kaut kā izglābās. Protams, Sāra padomāja, ka viņš tur sadega, noteikti joprojām tā domā."