Mafijas varā

11th

Sēdēju kabinetā un prātoju par to, ko Stenlijs man teica.

Vinsenta līķis ir pazudis. Tā patiešām ir, es pat devos pārbaudīt.

Izbraucu ar roku cauri matiem.

Vai varētu būt iespēja, ka viņš... Nē, es pārāk daudz par to domāju.

Atcerējos par vēstuli.

Kur es to nobāzu?

Pārbaudīju visas atvilktnes, līdz beidzot atradu.

Paņēmu vēstuli rokās un attaisīju to.

Varbūt.. tajā ir kaut kas par Vinsentu.

"Dēls, tas nu gan tev aizņēma ilgu laiku, lai tu atkal pievērstos mafijai. Viktorija bija lielisks aizsegs. Tev nevajadzēja visu sabojāt ar Amandu. Lai arī kādas muļķības tu vienmēr nebūtu sastrādājis, Markuss ir viena no lielākajām. Nepazaudē mafiju viņa dēļ. Es gan to būtu darījis tevis dēļ, bet tu zini, no kurienes tas bērns nāk.Nolēmu tev uzrakstīt tieši tagad, jo ir pienācis laiks tev uzzināt, ka joprojām esmu tepat. Un es tevi uzmanu, tāpēc liec savus soļus apdomīgi. Ceru, ka varu tev uzticēties, un man nenāksies atgriezties, lai paliktu tajā pašā vietā."

Sastingu.

Neiespējami.

Paskatījos apkārt.

Es jūku prātā? Kāds izspēlē slimu joku.

Piecēlos un saburzīju vēstuli.

Kas pie velna?

Aizmetu to prom.

- " Kurš to izdarīja?" jautāju pats sev.

Es jūku prātā!

Varbūt man vajag vairāk miega? To nevarēja rakstīt mans tēvs. Viņš ir miris.

Kabineta durvis atvērās , un tur stāvēja Deniss.

Viņš sarauca uzacis.

- " Tev viss labi? Tu izskaties bāls," viņš teica.

Pamāju ar galvu.

Viņš ienāca kabinetā un pamanīja uz zemes nomesto saburzīto papīru.

- " Kas tas?" viņš norādīja uz vēstuli.

- " Stulbs joks," atteicu un apsēdos savā krēslā.

- " Es atnācu, lai parunātu par..."

Nespēju pievērsties Denisa teiktajam.

Mans skatiens uzkavējas pie vēstules. Deniss to pamanīja.

- " Esi pārliecināts, ka tas ir tikai stulbs joks?" dzirdēju, taču tā nebija Denisa balss.

- " Ko?" saraucu uzacis, uzlūkojot puisi.

-  " Es teicu, ka pēc iespējas ātrāk jāsarīko tikšanās, lai redzētu viņa patiesos nolūkus," Deniss teica, " tev tiešām viss labi? "

Paberzēju pieri.

- " Man tikai vajag kārtīgi izgulēties," atbildēju.

- " Labi," Deniss man uzmeta norūpējušos skatienu, " nenoslogo sevi."

Deniss pameta manu kabinetu.

Izbraucu ar roku caur matiem, smagi nopūšoties.

Piecēlos, lai dotos ārā no kabineta.

Uzmetu vēstulei skatienu.

Pacēlu to, saplēsu un iemetu atkritumu kastē.

Aizmirsīsim par šo.