Mafijas varā

34th

Noskūpstīju Mariju.

- " Tu mani krāp?" Tesa šokēti iesaucās, kad beidzu skūpstīt Mariju.

Saraucu uzacis.

- " Nespēju noticēt," noteicu, pagriezos un grasījos doties prom, kad kaut ko izdzirdēju.

Pagriezos pret meitenēm un ieraudzīju, ka Tesa bija iesitusi Marijai pļauku.

Jau grasījos viņu mierināt, bet Marija mani pārsteidza.

- " Tev to nevajadzēja darīt tu, sīkā palaistuve," Marija nošņācās.

Meitene ieķērās Tesas matos, un starp abām sākās īsta cīņa.

Pasmīnēju.

Vismaz kāds parādīs Tesai viņas īsto vietu.

No nekurienes bija atlīdis Stenlijs.

- " Opā, opiņā! " viņš iesaucās.

Nobolīju acis.

- " Redzu, esi izraisījis lielisku pasākumu," Stenlijs nosmīkņāja.

- " Neiesi palīdzēt savai rotaļlietai?" auksti jautāju.

Stenlija smīns kļuva vēl lielāks.

- " Un tu savējai?" viņš jautāja.

Uzmetu viņam ledainu skatienu.

Tomēr Stenlijs nedomāja aizvērties.

- " Atceros, ka reiz bijām līdzīgā situācijā, cīnoties par Tesu. Izskatās, ka tu zaudēji," viņš teica.

Centos noturēt visus spēkus, lai savaldītos un neizsistu to smīnu no viņa sejas.

- " Kas ir? Bail, ka atkal zaudēsi?" Stenlijs pienāca man tuvāk, izaicinoši skatoties tieši acīs.

Biju gatavs padoties viņa spēlītei, un uzsākt cīņu, bet izdzirdēju tēva balsi.

- " Pazūdi no manas mājas!" viņš uzsauca Tesai, taču mans skatiens joprojām bija koncentrēts uz Stenliju.

- " Laikam man ir taisnība," Stenlijs klusi noteica un aizgāja.

Sasodītais mērglis!

Es viņam par šo atriebšos!

- " Vai tev viss kārtībā?" Vinsents jautāja Marijai, taču es nespēju viņiem pievērsties.

Biju gatavs saplosīt Stenliju! Viņš gulēja ar Tesu, un vēl bāza man to sejā.

- " Ej sakopies," tēvs teica Marijai, un viņa aizgāja.

- " Tev tagad vajadzētu mierināt savu meiteni," tēvs teica.

- " Un tev nevajadzētu gulēt ar ... manu bijušo," asi noteicu.

- " Tad jau tagad tev nebūs iemesla viņu pasaudzēt," Vinsents smīnēja.

- " Tas viss tikai tāpēc, lai es...Tesu nogalinātu? " šokēti jautāju.

- " Tu tiešām domāji, ka viņa ir manā gaumē?"

- " Tu ar viņu biji gatavs pārgulēt!" iesaucos.

Mani pārņēma dusmas.

- " Esmu gatavs uz visu tavas labklājības dēļ," tēvs noteica.

- " Nē...Tu vienkārši esi jucis!" iesaucos un aizgāju uz savu istabu, atstājot tēvu vienu.

Viņš ir pilnībā nojūdzies.

Iegāju savā istabā un sāku mest prom visu, kas bija manā ceļā.

Tēvs ir traks! Par ko viņš vispār domāja, nodarot man ko tādu?