Mafijas varā

48th

Damiana sk.p.

Pamodos un pirmais, ko uzzināju bija tas, ka Kostu māja ir nodegusi, un viņi ir spiesti pārvākties.

Man paveicies...tieši gribēju, lai viņi pazūd. Kāda sakritība!

Devos lejā uz virtuvi brokastot.

Gaitenī satiku Stenliju.

- " Tevis dēļ man ar Vinsentu ir vienīgi problēmas," viņš bija nikns.

Stenlijs piespieda mani pie sienas.

- " Kas tad nu? Nepielika pie algas?" ķircināju viņu.

Stenlijs mani pagrūda, un es ietriecos vāzē, kas stāvēja pie sienas.

Tā sašķīda.

Sasodīts, tā bija Vinsenta mīļākā vāze! Viņš to dabūja no kaut kāda japāņu ķēma.

Mana seja noteikti vēstīja paniku.

Stens atkāpās.

- " Kas tad nu? Atvilks no algas?" viņš teica, taču es dzirdēju Stenlija dusmas.

Viņš ir greizsirdīgs?

Stenlijs pazuda, pirms Vinsents uzradās.

Tēva seja pauda apjukumu.

Stāvēju tur, kā tāds muļķis, nezinot, ko darīt.

Vinsents beidzot pievērsa savu skatienu man. Viņš izskatījās noguris.

- " Servēts Damiana gaumē," tēvs aizkaitināti noteica, nopūtās un nozuda.

Joprojām stāvēju tur.

Saraucu uzacis.

Kas visiem kaiš?

- " Tā bija Stenlija vaina!" nosaucu nopakaļ, taču Vinsents jau bija aizgājis.

Tas tāpat neko nemainītu, tikai padarītu visu sliktāku.

Laikam jāturas no Stenlija pa gabalu, viņš vienmēr izdara kaut ko, kas beigās nokaitina tēvu. Vinsentam tāpat jau ir daudz darba.

Aizgāju uz virtuvi un sastapos ar Eduardo.

- " Kur tad tu biji iesprūdis?" jautāju.

- " Tepat vien biju," viņš noteica un kaut ko spaidīja savā telefonā.

- " Vai tad tev nebija jādara savs darbs?" izlēmu kaitināt viņu, par cik Stenlijs kādu brīdi jāliek mierā.

Miesassargs pacēla skatienu.

- " Man bija brīvas dienas," viņš atteica.

Neko neatbildēju.

- " Ko tu tur dari?" norādīju uz viņa telefonu un tuvojos.

Eduardo ātri ielika telefonu kabatā.

- " Neko."

Pacēlu vienu uzaci.

- " Spiego?" jokoju.

Viņš iesmējās.

- " Un tu?" Eduardo atgādināja par to nakti birojā.

Vāji pasmīnēju.

Vīrietis nopūtās.

- " Piedod, Damian. Šis man vienkārši ir ļoti saspringts laiks. Es šķiros ar sievu, " Eduardo pēkšņi teica.
- " Negribēju tevi aizvainot."

- " Viss kārtībā. Es neapvainojos," teicu un izgāju.

Džounsa sk.p.

- " Esi pārliecināta, ka viss izdosies?" jautāju Silvijai.