Mafijas varā

38th

Vinsenta sk.p.

Sēdēju savā kabinetā, domājot par to, kas ir noticis pēdējās dienās.

Viss pavisam noteikti nav tā, kā tam vajadzētu būt. Mani plāni brūk, un Damians ir nekontrolējams.

Un viņa māte...Kā viņa izdzīvoja? Biju pārliecināts, ka tā maita ir mirusi.

Vēl nepietiek ar to, ka nesen man zvanīja Džounss.

Pie manis ieradīsies viņa boss.

Es nezinu, kas ir viņa boss, kā viņa boss izskatās, un, ko pie velna, viņiem no manis tagad vajag, bet es nevarēju atteikt. FIB jau tā cenšas mani atmaskot, un atteikšanās no satikšanās man nenāktu par labu.

Mans telefons iezvanījās.

Pacēlu.

- " Klausos, Stenlij."

- " Boss, Jūs neticēsiet, kas ir Damiana māte. Es visu uzzināju," Stenlijs izklausījās pārsteigts un nervozs.

- " Kas tad viņ..."

Manu sarunu pārtrauca klauvējiens pie durvīm.

FIB ir klāt.

- " Es tev pārzvanīšu," noteicu un noliku klausuli.

Durvis atvērās, taču mans skatiens tām nebija pievērsts, jo bija atnākusi ziņa no Stenlija.

Laikam tiešām tas viss ir tik svarīgi.

Atvēru ziņu.

Silvija Džounsa.

Pirms paspēju apskatīt pārējo, mani uzrunāja pazīstama balss.

- " Kāpēc piekriti tikties, ja tev acīmredzot ir citas darīšanas?" sieviete teica.

Pacēlu skatienu.

Tas nevar būt!

- " Tu?" saraucu uzacis.

Sieviete smīnēja.

- " Man prieks, ka joprojām spēju tevi pārsteigt, Vinsent," viņa teica.

Piecēlos.

Kā? Kā viņa var būt dzīva un kā viņa var būt šeit?

Viņa nedrīkst izpostīt manu dzīvi atkal!

- " Tu noteikti prāto, kā es izdzīvoju. Bet tev jāsaprot, ka Damians dod man spēku. Es apsolu, ka viņu atgūšu, un tu sapūsi cietumā. Tu nešķirsi mani un manu dēlu," sieviete teica.

Tad tāpēc Stenlijs tā izklausījās telefonsarunā.

Ignorēju viņas draudus un apsēdos atpakaļ savā krēslā.

Man jāizrāda sava vienaldzība un pārākums. Viņa netiks man klāt. Ne šoreiz.

- " Tātad...Silvija. Jauks vārds," noteicu.

Viņa samulsa pēc pēkšņās tēmas maiņas.

- " Bet tev tomēr labāk piestāv Sāra," teicu.

-"Ķersimies pie lietas," viņa teica.

- " Kuras no visām?" pasmīnēju.

-"Pie svarīgakās," sieviete runāja lietišķi.

- " Un kas FIB ir svarīgākā tēma, kas skar mani?" vienaldzīgi jautāju.

Sieviete man uzmeta nokaitinātu skatienu.

Pacēlu uzaci.

- " Neizliecies, de Alonso, " viņa teica, nicinoši izrunājot manu uzvārdu.