Mafijas varā

24th

Viņa balsī nevarēja sadzirdēt uzvaras prieku.

Stenlijs melo?

Saspringu.

- " Pat ja tā, kāpēc gan lai tu mani par to brīdinātu?" jautāju.

- " Tāpēc, ka tu esi mans brālis,"viņš teica.

Nicīgi iesmējos.

- " Atcerējies?"

Nezinu, kāpēc kļuvu nikns.

Visu šo laiku viņš piebalsoja Vinsentam un izturējās pret mani kā pret mēslu. Viņš mani neuzskatīja par brāli! Viņš mani nepieņēma!

- " Padomā pats! Kā es varēju tā vienkārši uzņemt tevi, nemaz nepazīstot tevi? Man arī bija grūti! Vinsents mani piespieda..."

Sāku smieties.

- " Nevajag! Es zinu, cik tuvas bija jūsu attiecības. Ja viņš nebūtu nozadzis manu dzīvi, viņš būtu uzskatījis tevi par savu dēlu, "attraucu.

Iestājās neveikls klusums.

Tas, ko pateicu, izklausījās tā, it kā es būtu stāvējis Stenlijam ceļā visu to laiku... Un varbūt viņš tā arī domā.

- " Es tikai gribēju tevi brīdināt," viņš beidzot teica, " ja negribi ticēt iemeslam, ko izskaidroju, atrodi pats savu."

Es nezinu, vai es vispār ticu viņa teiktajam...

Vinsents mani nenogalināja, kad viņam bija tik daudz iespēju, kāpēc lai viņš to darītu tagad.

Kaut kas neiet kopā...

Izgāju no dzīvokļa un devos uz savu mašīnu.

Paskatījos augšup, redzot, kā Stenlijs pie loga atkal smēķē.

Viņš paskatījās uz mani bez izteiksmes sejā.

Es vienkārši... nespēju viņam ticēt.

Braucu atpakaļ uz villu.

Manas domas pēkšņi pārmāca ideja par to, kas notiktu ar mafiju, ja ar Denisu kaut kas atgadītos.

Nezinu, kur izrāvu šādu domu, taču tā mani satrauca.

Kam vēl bez viņa es spētu uzticēties? Es pat sev neuzticos...

***

Piebraucu pie villas un redzēju nama priekšā uz kāpnēm stāvam kaudzi algotņu.

Izkāpu no mašīnas un piesteidzos pie Denisa.

- " Kas notiek?" jautāju.

-"Boss...mēs.."

- " Kas notiek?" Es atkārtoju, jau stingrāk.

- " Markuss...viņš..."

Manī iezagās bailes.

Sāku skriet uz viņa istabu.

Negribēju dzirdēt to, ko Deniss grasījās teikt.

Markusa istaba bija tukša.

Tā izskatījās nedaudz savandīta...it kā kāds te būtu bijis.

Nokritu ceļos.

Nē...tam jābūt kādam murgam.

Durvīs parādījās Deniss.

- " Damian... man žēl. Es nezinu, kā tas notika. Biju uzmeklēt Haiji, kā tu liki, un, kad atgriezos, viss jau...."

Viņš nepabeidza savu sakāmo.

- " Kurš tas bija?" jautāju, jūtot, kā naids mani pārņem.