Tear you apart /LV/

16.

Manuprāt, katram cilvēkam reizēm ir bijusi vēlme aiz kauna ar galvu pa priekšu ielīst zemē. Tā es jutos turpmākās trīs dienas pēc balles. Man bija taisnība - balles notikumi tika parādīti vairākos žurnālos, ziņu portālos... Vai pieminēju radio reklāmas? Mollijas un tēta gadu starpība ar
treknrakstu rotāja žurnālu pirmās lappuses. Es Mollijas vietā aiz kauna izdarītu pašnāvību - turpretim viņa bija lepna par sevi, ka beidzot ir tikusi uz žurnāla vāka. Ja vien tur būtu par ko lepoties...

Es ne reizi nebiju paņēmusi žurnālu rokās un izlasījusi to pati. Man pietika ar to, ko saņēmu savos sociālajos tīklos.

Ja man būtu iespēja nogalināt viņus abus un likt šim murgam beigties, es to izdarītu.

Bija pirmdiena, nedēļas sākums. Pateicoties Lorenzo, kuram bija ienācis prātā skolā pašaudīties, skolēnu drošības dēļ, skola tika evakuēta un atgriezties tajā varēja tikai šodien. Pārbaudes darbi tika pārcelti, lakrosa spēle - atcelta, jo sporta skolotājs atradās slimnīcā uz nenoteiktu laiku. Varēju jau iztēloties, kā Martina dusmās lamājās par pārceltajiem pārbaudes darbiem.

Es pabeidzu taisīties, ievelkot ar melno laineri pēdējās līnijas ap acīm. Piekārtoju īso balto džemperi un pavilku savus rozā svārkus augstāk. Pār kaklu es pārliku pāris sakombinētas zelta kaklarotas. Atvēru atvilktni un izņēmusi no tā savu tablešu paciņu, izspiedu divas tabletes un pielikusi pie lūpām, noriju tās. Neatceros pēdējo reizi, kad tās biju dzērusi.

Paņēmu savu somu un atvērusi istabas durvis, devos uz pirmo stāvu.

- Labrīt, - Mollija pasveicināja, kad iegāju virtuvē. Tētis pacēla skatienu no žurnāla, kuru viņš lasīja.

- Šodien mājās būšu vēlu. Varbūt pat palikšu pie Martinas pa nakti. Mums būs meiteņu vakars, - es ātri nobēru savu sakāmo. Nekāds jau meiteņu vakars mums nebūs. Vakar, vēlu naktī, Lorenzo man bija uzrakstījis, ka šodien mēs brauksim uz Bēlentu strādāt. Par to es nebiju sajūsmā. Es grasījos nomainīt partnerus, jo pēc tā, kas notika vakarā pēc balles, ar viņu vairs strādāt nevēlējos. It kā es jebkad ar viņu vēlējos sastrādāties. Mēs kļuvām aizvien tuvāki, kam bija jābeidzas.

Paķēru vienu pankūku no brokastu galda un grasījos doties prom. Man nebija ne prātā brokastot ar viņiem.

- Sēdi, - es apstājos, sadzirdējusi tēta balsi. Negribīgi, ar lēniem soļiem es tuvojos pie brokastu galda. Es pavilku malā krēslu un apsēdos. Viņš joprojām lasīja savu žurnālu, Mollija bija nolaidusi galvu un cītīgi maisīja kafiju. Noriju siekalas, kas aiz pēkšņa satraukuma bija sakāpušas kaklā.

- Man vēl ir jāaizbrauc pakaļ Martinai un Nikijam. Vai šo ģimenes sapulci varam turpināt vēlāk? - es noteicu, neskatījusies uz tēta pusi. Viens lieks vārds... Viens lieks vārds, un mana dzīvība karāsies mata galā.

- Vai iebrauksi arī pie Lorenzo, lai apmierinātu viņa vajadzības? - tēta balsī es saklausīju briesmas, no kurām man būtu jābīstas. Uz manas ādas parādījās zosāda.

- Kā lūdzu? - es gandrīz aizrijos ar apelsīnu sulu, ko tikko padzēros.

- Kas ir starp tevi un Kastillio puiku? -

Pie velna, kas notiek...

- Kas gan starp mums varētu būt? Tu zini, ka mēs karojam jau kopš pamatskolas, - es atteicu.

- Tad kā tu izskaidrotu šo? - tētis iebrēcās un uz galda manā priekšā nometa atvērtu žurnālu. Viņš piecēlās no galda, krēsls ar blīkšķi nokrita atpakaļ. Es sarāvos no tā trokšņa.

Paņēmu rokās žurnālu un mani automātiski piesaistīja viens raksts. Manas acis uzreiz iepletās. Es biju šokā.

"Grandiozā masku balle Silverstonu muižā ir patiesi pasakaina! Kamēr viesi apbrīno balles burvību un atzīmē Roberta Silverstouna un Mollijas Kārteres saderināšanos, kaislības sit augstu vilni. Džuljeta Silverstouna vēro saderināšanās paziņojumu, apskāvusies ar Lornezo Kastillio, Džeimsa un Klementīnas vecāko dēlu. Tik negaidīti, tomēr tik skaisti! Abu vecāki ir lielākie biznesa konkurenti. Vai mēs varam sagaidīt mūsdienu Romeo un Džuljetes mīlas stāstu? "