Tear you apart /LV/

17.

Es iesēdos lielajā kravas automašīnā blakus savam jaunajam partnerim - Džozefam. Viņš bija pāris gadus vecāks par mani un ne tik runīgs kā Lorenzo, kas mani apmierināja. Lorenzo reizēm runāja pārāk daudz, es vēlējos iebāzt bageti viņa mutē, lai viņš aizvērtos.

Kristians pats bija ierosinājis par partneru maiņu. Viņaprāt, es un Lorenzo nevarējām sastrādāties, kas bija taisnība. Kristians bija pārskaities, uzzinot, ka Lorenzo bija burtiski uzlaidis gaisā veikaliņu, kurā atradās visas notirgotās narkotikas.

Kāpēc Lorenzo tā izdarīja? Tā bija viena no reizēm, kad mums vajadzēja piegādāt narkotikas. Šoreiz tas bija neīsts, mazs veikaliņš, kuru darbinieki bija Kristiana klienti. Lorenzo apliecināja, ka veikala kasieris ne tā uz mani paskatījās, tāpēc uzreiz, kad bijām pametuši veikaliņu, Lorenzo aplēja ieejas durvis ar benzīnu un aizdedzināja tās.

- Tur iekšā bija šķīsti, nevainīgi cilvēki! - es biju teikusi.

- Ļoti labi, ka viņi bija nevainīgi. Nebūs jāsatraucas par nonākšanu ellē, - viņš bija atbildējis.

- Kāds ir mūsu šodienas uzdevums? - es sacīju, kad klusums mašīnā bija kļuvis pārāk skaļš. Džozefs iedarbināja mašīnas motoru.

- Izdari man pakalpojumu un, lūdzu, ne... - vīrieris savu sacīto nepaspēja pateikt, jo piepeši ap viņa kaklu tika aptītas telefona austiņas. Es pārsteigumā iepletu acis un pagriezusies uz aizmuguri, ieraudzīju Lorenzo, kurš sēdēja pasažieru sēdeklī. Izrādās, viņš tur bija visu laiku, tikai gaidīja labāko momentu, kad parādīties.

- Domāji, ka tiksi no manis vaļā tik viegli, love? - Lorenzo man vēsi uzsmaidīja un pievērsās Džozefam. Viņš telefona austiņas cieši turēja savās rokās un bija pievilcis Džozefu pie krēsla tik stipri klāt, ka pat cenšoties, viņš nevarēja savu kaklu atbrīvot no austiņām. Tās bija tik cieši piespiestas pie viņa kakla, ka vīrietim bija grūti elpot. Pēc dažām sekundēm viņš pārstāja cīnīties un nokāra galvu, ļaujot savam ķermenim atstutēties pret stūri.

Lorenzo viņu nogalināja. Es biju pārāk šokēta, lai kaut ko teiktu vai darītu pretī. Lorenzo izkāpa ārā no mašīnas un atvēris Džozefa puses durvis, satvēra un pārmeta viņa mirušo ķermeni pār plecu. Pāris minūtes viņš kavējās ārā, iemetot Džozefa ķermeni atkritumu konteinerā kopā ar aizdedzinātām šķiltavām.

- Viņš bija smagāks par jebkuru citu ķermeni, kuru biju nēsājis uz pleca, - Lorenzo nosmējās un iekāpa mašīnā, aizverot aiz sevis durvis ciet.

- Tev nebija viņš jānogalina, - es nomurmināju, pagriezusies uz loga pusi. Mani pūliņi iegūt jaunu partneri bija veltīgi.

- Protams, ka bija. Tagad tu zini, ka es nogalināšu ikvienu, ko Kristians ieliks kā tavu jauno partneri. Neviens nav labāks par mani, - viņš atteica un uzsāka braukt.

- Baidies, ka man iepatiktos mans jaunais partneris labāk par tevi? - es noburkšķēju, joprojām neskatoties uz Lorenzo pusi.

Noskatījos kā mājas aizslīd garām logam, līdz mēs izbraucām no Bēlentas un manā skatījumā pavērās smilšainas pļavas, kurās puķu vietā slējās kaktusi. Es zināju, ka mēs atradāmies robežā starp Kaliforniju un Arizonu.

Šobrīd mēs atradāmies kravas mašīnā, kuras aizmugurē bija vairāk narkotiku, nekā mēs jebkad būtu pārveduši. Bija diezgan riskanti tās pārvadāt pie robežas, tā bija teritorija kur visbiežāk uzturējās policija. Tieši tāpēc Kristians nevēlējās, lai es strādāju ar Lorenzo - katru reizi, kad mēs tirgojām narkotikas, notika kaut kas slikts. Šoreiz varēja būt daudz trakāk.

- Lorenzo? - es iesāku, pagriezusi galvu uz viņa pusi. Lorenzo brīdi uzmeta man skatienu, bet pēctam atkal pievērsās ceļam. - Man ir slikta priekšnojauta. -