Tear you apart /LV/

12.

Mans rīts iesākās ar milzīgām galvassāpēm un kaunu, kā es biju izturējusies vakar. Ak, Dievs, es biju gulējusi Lorenzo gultā. Ar Lornezo. Vienā gultā. Es atceros kā es biju puisim izkratījusi sirdi, raudājusi viņa klātbūtnē. Es atceros viņa teiktos vārdus, es arī atceros kā viņš atvēra manu kleitu, kā glāstīja manu muguru. Viņa slapjais, lielais un muskuļiem noklātais ķermenis piespiests manējam. Lorenzo mani gandrīz noskūpstīja.

Vienu dienu tu lūgsies, lai es tevi noskūpstu.

Muļķe. Es esmu tāda muļķe. Es priecājos, ka nebiju padevusies Lorenzo valdzinājumam un atdevusies viņam pilnībā. Tam bija jābeidzas. Es nevarēju ļaut viņam tā sevi iespaidot. Es nevarēju būt tik vāja viņa priekšā, ka pēc katra viņa pieskāriena teju vai zaudēju prātu. Es viņu ienīstu. Viņš ienīst mani. Es sabojāju viņa dzīvi, tāpat arī viņš manu.

Es aizelsusies ieskrēju skolā un paķērusi no skapīša itāļu valodas kladi un grāmatu, joņoju uz klasi. Pateicoties Lorenzo, kurš mani nebija no rīta pamodinājis un pats aizlaidies prom, es kavēju. Savas mašīnas atslēgas atradu uz virtuves galda, blakus šķīvim ar vafelēm. Man vajadzēja aiziet līdz Aleksas mājai pēc manas mašīnas, tā atradās otrā Beverlihilsas galā. Tad aizbraukt līdz manai mājai, ieiet dušā, saģērbties un sagatavoties skolai.

Biju apsvērusi uz skolu neiet, bet tad es atcerējos, ka esmu izšķīrusies ar Āronu. Visa skola par to noteikti jau zināja. Es vēlējos aiziet uz skolu ar paceltu galvu, zinot, ka es esmu uzvarētāja un Ārons ir viens liels zaudētājs. Tā tomēr bija tikai un viņa vaina.

Es iegāju itāļu valodas klasē. Patreiz skolotāja kaut ko stāstīja un rakstīja uz tāfeles. Sasveicinājusies, pamāju viņai ar galvu un aizgāju apsēsties savā vietā, blakus Martinai.

Meitene, noliekusi galvu uz galda un apskāvusi to ar abām rokām, gulēja. Martinas cirtainie mati bija sakrituši uz vienu pusi un tie lieliski padarīja redzamu uzsūktu zilumu rindu uz meitenes kakla. Klusi iespurdzos. Uz tiem es uzliku pāris viņas matu šķipsnas, lai tos apslēptu.

Meitene atvēra acis un piecēlās.

- Labrīt, - es pasmīnēju un ar galvu parādīju uz viņas kaklu.

- Neko nesaki. Es pamodos savā gultā, kaila, starp vēl diviem kailiem puišiem. Man sāp visas maliņas, - Martinas balss bija aizsmakusi. Viņa paslēpa savu seju plaukstās. Es šokā noelsos.

- Mana mamma pamanīja zilumus un uzlika mājas arestu. Es tak neeju piektajā klasē. Mujer puta. - Martina nolamājās.

- Nezināju, ka tev patīk hardcore, - tas ir viss ko es spēju pateikt.

- Kuram gan nepatīk, -

- Āronam, - es atbildēju un mēs abas iesmējāmies.

- Es dzirdēju, ka jūs izšķīrāties. Kāpēc vakar neko neteici? Es būtu tev palīdzējusi, - Martina atteica. Es nopūtos.

- Izejam ārā? Es tev visu pastāstīšu. Plus, man līdzi ir konsīleris. Palīdzēšu noklāt tavus vakardienas priekus, - es atbildēju un īsi pasmīnēju.

Mēs ar Martinu reizē piecēlāmies. Martina jau paspēja iziet no klases, jo viņas vieta atradās tuvāk durvīm. Es grasījos iziet, bet skolotāja mani apturēja.

- Tā, Silverstouna. Tu atnāc pēdējā brīdī, visu stundu norunā ar Martinu un nu taisies iet prom? Nekā nebūs. Sēdi un pabeidz uzdevumu, - viņa sarauca uzacis un sakrustoja rokas uz krūtīm. Nobolīju acis.

- Atvainojos, taču es nevaru kontrolēt savas mēnešreizes, - es samāksloti pasmaidīju un atvēru klases durvis, lai ietu ārā. Par to gan es meloju. Mēnešreizes man bija beigušās pirms dažām dienām.