Sarkanais Ferrari

#14

– Pagaidi taču. – Turēdamās pie Lūkasa piedurknes, Lauras spraucās cauri pūlim pie daudzstāvu autostāvvietas netālu no viņa dzīvokļa.

– Aizvedīšu tevi līdz savai mašīnai. – Puisis pasmaidīja, un es Laura paklausīgi sekoja lejup pa kāpnēm. Viņiem garām slejās dārgu automašīnu rindas. Viņai šķita, ka viņa atrodas kādā izstādē.

– Šī ir mana, – Lūkass pavīpsnāja un, lepni smaidīdams, viegli uzsita pa mašīnas kaputu.

Laura mirkli stāvēja kā zemē iemieta. – Kāpēc arī tev ir ferrari?

– Tie ir modē. Tev tagad ir fobija? – Viņš iesmejās, atvērdams Laurai durvis.

– Piesprādzējies, – viņš piekodināja, un Laura paklausīja viņam.

– Labi, ka tava mašīna nav sarkana. Tad es iekšā nekāptu. – Viņa atļāvās pajokot, kad stīvums ķermenī bija pārgājis.

– Ar mani kāptu. – Lūkass atjokoja un iedarbināja mašīnas dzinēju. Ferrari uzreiz ierūcās kā paklausīgs zvērs.

Lūkass mīlēja braukt pārgalvīgi ātri un mēdza ignorēt ceļa zīmes. Laurai vienā brīdī šķita, ka viņi pacelsies gaisā. Visu brauciena laiku viņa bija ar vienu roku iekrampējusies sēdeklī, bet otru iekļāvusi Lūkasa siltajā plaukstā. Viņš sturēja ar vienu roku, ik pa laikam iebraukdams kādā bedrē.

– Esam klāt! – Lūkass iesaucās. Paliecies uz sānu, viņš uzspieda ašu skūpstu Laurai uz lūpām, nedaudz izsmērēdams viņas krēmkrāsas lūpukrāsu. – Viss būs labi, nesatraucies tik ļoti. Mans tēvs ir jauks cilvēks.

Laura izmocīja smaidu un pievērsās apkārtnes un arhitektūras izpētei.

Māja bija milzīga, bēšā tonī un ar lieliem logiem. Tie bija nospodrināti tik ļoti, ka tajos varēja redzēt koku atspulgu. Dārzs bija kā izķemmēts, tāpat arī zālājs. Savrupmājai apkārt slējās liels žogs ar karaļpils cienīgiem vārtiem. Tie atverās ar speciālu sistēmu, ļaujot viņiem iebraukt pagalmā.

Lūkass apstādināja mašīnu gandrīz pie pašas ieejas, līdzās grandiozai strūklakai, kas bija attēlota kā kāda nāra turam pērli savās rokās. Viņš pieklājīgi sasveicinājās ar sargiem. Viens no viņiem atvēra durvis. Laurai pēkšņi aizrāvās elpa.

Grīda bija noberzta kristāla dzidra, uz kāpnēm uzklāts sarkans paklājs. Viss bija rotāts ar ornamentiem un zelta elementiem. Būtu muļķīgi jautāt, vai, piemēram, zelta durvju rokturis īsts. Šī nebija pils, bet villa. Bet Laurai šķita, ka tā tomēr līdzinās kādai divesmitā gadsimta pilij. Viss bija pedantiski sakārtots.

Muguru pagriezis, uz dīvāna sēdēja kāds vīrietis.

– Tēvs, iepazīsties - mana meitene. – Lūkass smaidot noteica, uzlikdams roku Laurai uz pleciem. Viņas ķermenis manāmi trīsēja, un Lūkass, to manīdams, piekļāva meiteni sev ciešāk. Lauru biedēja tas, ka vīrietis vēl joprojām nerunāja, pat nepakustējās.

– Sveiki, prieks iepazīt... – Laura saņēmās un iesāka, cenzdamās izklausīties, cik vien priekšzīmīgi spēja, taču kad viņš pagriezās abu virzienā, viņa gandrīz zaudēja pamatu zem kājām. Galva reiba tik ļoti, ka viņa šķita, ka ir ierauta karuselī.

TAS IR NEVIENS CITS KĀ ANDREA TEITS! Lauras galvā ieskanējās trauksmes signāli.

Viņa bija par to pārliecināta. Viņš izskatījās identiski kā fotogrāfijā pirms deviņpadsmit gadiem un bildēs internetā.

– Ak mans Dievs, – Laura noelsās un atstutējās pret Lūkasa krūtīm, lai nenoģībtu.

Abi saskatījās, taču neko nebilda. Lūkass bija neizpratnē. Un Andrea arī. Laura puisim nebija atklājusi ne sava tēva vārdu, ne uzvārdu, ne darbavietas adresi. Un arī pats Lūkass neko nebija teicis par savu tēvu, tikai to, ka viņš arī strādā Manhetenā un ka viņa bizness ir ļoti riskants.

Lūkass nezināja.

Es iemīlējos savā pusbrālī. Laura bija tuvu panikai.

Viņas uzvārds bija Gomesa, ne Teita. Tā kā tēvs Džoannu pameta jau tad, kad viņa bija stāvoklī, tad meitai tika piešķirts mātes dzimtas uzvārds, kā arī, šķiroties caur tiesu, viņa paņēma savu veco uzvārdu atpakaļ, lai tas nebūtu atgādinājums par vīra nodevību. Un, precoties ar Rafaelu, viņa vairs to nemainīja.

– Viņš ir arī mans tēvs, – Laura ar pēdējiem spēkiem izdvesa, un pasaule viņai zem kājām sagruva. Viņa krita. Laura juta, kā viņas bezspēcīgais ķermenis atsitas pret cieto, gludi nopuldēto un slideno grīdu. Neilgi pēc tam viņa sargaršoja asins garšu mutē. Sekoja akla tumsa un tukšums.