_*_*_*_*_*_*_*_*_*_*_
- Tā tad - Febe iesāk - Negribi aizbraukt uz veikalu? - Viņa man jautā. Mēs piegājam pie mana skapīša.
- Gribu - Es saku viņai - Bet pirms mēs aizbraucām man vajag pateikt Konoram, ka viņam nevajag mani vest uz mājām - Es saku viņai.
- Labi - Viņa nosaka - Es tad aiziešu līdz savam skapītim un tiekamies pie skolā izejas - Febe saka man. Viņa devās pie sava skapīša. Es atvēru savu skapīti un no viņa izkrita aploksne. Pacēlu aploksni pamanīju, ka tā ir no Džeidena. Atvēru somu izņēmu nevajadzīgas grāmatas un paņēmu vieta rītdienas grāmatas, aizverusi skapī devos ārā no skolas lai atrastu Konoru. Pamanīju viņu stāvam pie mašīnas, bet viņš nebija viens viņš sarunājas ar saviem draugiem.
- Konor - Es viņu pasaucu, viņš uzreiz beidza runāt un pievērsās man - Es ar Febi aizbraukšu uz veikalu un tev nevajadzēs mani vest mājas - Es saku viņam.
- Labi - Konors noteica - Tikai neaizmirsti man uzrakstit kad esi mājas drošības pēc - Viņš saka man. Pamanīju, ka Febe jau iznāca no skolas un pamanījusi kur es esmu viņa nāca uz mūsu pusi.
- Es tad došos - Es noteicu Konoram un ātri apskāvamies un es devos pretī Febei. Nonākusi pie viņas mēs devāmies uz viņas mašīnu. Abas nolikam skolas somas aizmugurē un apsēdās savas vietas. Febe iedarbīnaja mašīnu un mēs braucam uz lielveikalu. Pēc brīža mēs bijām klāt. Febe noparkojas stāvlaukama un mēs izkāpām no mašīnas. Devāmies iekšā lielveikalā.
- Ar ko sākam? - Es jautāju Febei.
- Mēs sāksim ar apakšveļu veikalu - Febe man atbild un mēs sākām iet uz Apakšveļu veikalu. Mēs nonācām līdz tam veikalam un iegājām iekšā - Šajā veikalā ir skaistas mežģīņu apakšveļa un arī kleitas - Febe saka man.
- Tad laikam es arī paskatīšos kaut ko sev - Es saku viņai un mēs gājām pie mežģīņu apakšveļas.
_*_*_*_*_*_*_*_*_*_*_*_*_*
No Džeidena skatapunkta
- Nu, kā šī kleita? - Deizija man jautā un iznāk no kabīnes ar spilgti sarkanu kleitu sev virsū. Viņai galīgi nepiestāveja šī kleita, bet Olīvijai gan viņa piestāvētu - Nu? - Viņa man jautā.
- Tev viņa nepiestāv - Es saku viņai. Viņa iegāja atpakaļ kabīne.
- Zini, kas man viss vairāk patīk tevī - Deizija iesāk un pabāž galvu starp aizkariem un paskatās uz mani.
- Nu? - Es viņai jautāju. Lai viņa pabeidz teikumu.
- Kā tu māki but patiess - Viņa atbild un viņas galva pazūd atkal iekšā kabīne.
- Ak dievs - Dzirdēju iesaucamies pazīstamu balsi kabīņu telpas priekš galā. Tā bija Febē. Šajā veikalā ir ļoti daudz kabīnes - Tev tā kleita ir kā uz lieta - Febē saka kādai.
- Es zinu - Atbild viņai arī pazīstama. Tā bija Olīvijas balss. Kopš viņa pārvācās ar vecākiem uz šejieni es nevaru pārstāt par viņu domāt.
- Mežģīnes tev tik labi piestāv - Febe saka viņai. Ak dievs es pat varu iedomāties, ka viņa izskatās. Izbeidz Džeiden par viņu domāt - Es zinu ko tev vajag atnest - Fēbe saka viņai.
- Mīļais - Deizija mani pasauca. Paskatījos uz viņu. tagad viņa bija uzvilkusi violetu kleitu. Kas jau izskatījās labāk - Man patīk šī kleita, ka tev? - Viņa saka un man jautā.
- Man arī - Es saku viņai un pasmaidīju ar neīsto smaidu.
- Es dzirdēju Febes balsi - Deizija saka man - Aiziesim līdz viņai - Deizija nosaka. Es zinu, ka nav jēga atteikt viņai. Viņa tāpat panāks savu.
- Labi - Es noteicu. Pēc brīža Deizija iznāca no kabīnes saģērbusies un rokas turēja kleitu kuru viņa pirks.
- Ejam? - Viņa jautā man. Pamāju ar piekrītoši un mēs devāmies pie viņam. Pēc mazā brīža pamanījām, ka Febe sēž uz dīvāna un gaida. Deizija saka iet ātrāk, bet es turpināju iet savā mierīgajā tempā.
- Nu, ko lai saka - Olīvija iesāk un iziet ārā no kabīne. Baltā mežģīnota kleitā. Velns cik labi viņa izskatās. - Es ņemu abas kleitas - Viņa saka Febei un tad pamana gan Deiziju, gan mani. Febes pamanījusi uzkurieni skatās Olīvija arī pagrieza galvu.
- Tu - Deizija iesaucās, kad pamanīja Olīviju.
- Tas vēl netrūka - Olīvija noteica pie sevis. Pasmaidīju par viņas reakciju - Ja es - Viņa saka Deizijai.
- Es pārdomāju, ejam prom - Deizija saka man. Iesmējos par viņas reakciju - Tev kaut kas liekas smieklīgs? - Viņa man jautā. Paraustīju plecus. Viņa neapmierināti izgāja no garderobes, bet es lēnām sekoju viņai līdzi. Olīvija skatījās uz mani un es paskatījos uz viņu pasmaidīju un devos uz kases pusi kur jau mani gaidīja Deizija.
_*_*_*_*_*_*_*_*_*_*_*_*_
No Olīvijas skatapunkta
Kad Džeidens ir pagājis man garām es pievērsos Febei.
- Nezināju, ka ar Deiziju esat draudzenes - Es saku viņai un iegāju iekšā kabīne.
- Mēs neesam - Viņa man atbild. Atvēru kleitu un novilku viņu. Uzvilku savas drēbes un paņēmu abas kleitas un apakšveļu ko biju mērojusi. Izgāju no kabīnes un paskatījos uz viņu ar neticīgu skatienu.
- Nu viņa nāca pie tevis, nevis pie manis - Es saku viņai.
- Aiziesim uz kafejnīcu un, tad es pastāstīšu - Viņa saka man un piecēļas paņemot savu izvēlēto kleitu.
- Labi - Es saku viņai un mēs gājām uz kafejnīcu.
-
-
-
-
-
-Neaizmirsti nospiest zvaigznīti un iekomentēt ❤️
YOU ARE READING
Bad Boy Rules
RomanceViņai vajadzēja sekot katram noteikumam ,ko viņš bija noteicis. Viņa cieta viņa dēļ. Kāpēc viņa nebēga kad bija iespēja?