Bad Boy Rules

17.Nodaļa

Pamodos no saules stariem, kas spīdēja man acīs. Piecēlos un izstaipījos gulēt kleitā nav diezko ērti būs jāatrod kaut kas ērtāks. Pamanīju ka Febe joprojām guļ man blakus. Izkāpu klusam no gultas, paņemu atslēgu no galda un devos pie durvīm. Atslēdzu durvis un devos lejā. Māja bija liela nekārtība. Ko gan citu varēja sagaidīt. Nogāju lejā un iegāju viesistaba. Pamanīju, ka pie virtuves letes sēž Eduards, Maikls un Džeidens. Visiem trim priekšā atradās kafijas krūze.

- Labrīt - Es skaļi un tēloti priecīgi iesaucos, pieejot pie viņiem. Visi trīs puiši paskatījās uz mani - Cik jauks rīts - Es saku viņiem. Visi paskatījās uz mani nopietni. Pacēlu abas rokas gaisā ka padošanās zīmi - Jūs esat pārāk nopietni - Noteicu.

- Labrīt arī tev - Eduards saka man.

- Vai tu arētu mazliet klusāk runāt? - Maikls iejautājās paskatoties uz mani - Galva plīst pušu - Viņš piebilst.

- Atkal mazliet aizrāvies? - Es viņam jautāju. Viņš pamāj ar galvu piekrītoši - Malacis - Es noteicu un paņēmu viņa kafiju, padzeros - Eduard vai tev neatrastos kāds krekls kuru tu varētu man aizdot ? - Es jautāju paskatoties uz Eduardu. Pamanīju, ka uzreiz Džeidens paskatījās uz mani.

- Ja, protams būs - Atbildējis, viņš piecēlās no letes un mēs devāmies ārā no viesistabas.

No Džeidena skatapunkta..

- Nu saki godīgi tev patīk Olīvija? - Maikls iejautājās tieši kad Eduards ar Oliviju ir izgājuši no viesistabas. Manas domas bija tikai par to, ka Olīvija atļāvās paprasīt Eduardam kreklu.

- Man viņa nepatīk - Atbildēju. Man liekas ka es varētu dabūt gada labāka melotaja balvu, ja tāda būtu - Tu zini, ka es neesmu nekāds attiecību materiāls - Piebilstu - Un turklāt vai tad tev tik tikto galva neplīsa pušu? - Es viņam jautāju

- Vairs neplīst tik ļoti pušu galva - Viņš noteica - Klausies piedod par to starpgadījumu kluba - Viņš man atvainojas.

- Vai tiešām Maikls man atvainojas? - Es izsmējošie jautāju - Es neparklausījos? - Iejautājos atkal.

- Vai nu tu pieņem manu atvainošanos vai mēs karosim visu dzīvi - Viņš saka man.

- Nu es padomāšu - Es noteicu iesmejoties. Maikls nobolija acis un padzeras kafiju.

No Olīvija skatapunkta.....

Novilkusi kleitu un uzvilkusi Eduarda doto kreklu es izgāju no vannas istabas. Turot rokās kleitu.

- Mēs varam doties - Es saku viņam. Viņš pamāja ar galvu piekrītoši un piecēlās. Mēs izgājām no istabas - Tu vari doties lejā es aiziešu piecelt draudzeni - Es noteicu. Viņš pamāja ar galvu piekrītoši un mēs devāmies katrs uz savu pusi. Tikusi līdz istabai kur mēs abas gulējām es iegāju iekšā. Pamanīju, ka febe sēž gultā saķērusi galvu.

- Labrīt - Viņa saka paskatīties uz mani - Kas vakar notika? - Viņa man jautā.

- Nekas daudz nenotika - Es saku viņai - Mēs pa dejojam uz letes kopā un tad atnācām uz šo istabu gulēt - Es saku viņai.

- Un viss? - Viņa man jautā. Pamāju ar galvu piekrītoši - Kuram, tad tu esi nozagusi kreklu? - Viņa man jautā.

- Es paprasīju Eduardam- Atbildēju -Gribēju izlīst no kleitas - Es piebilstu.

- Oh skaidrs - Viņa noteica - Es aiziešu uz vannas istabu sakārtoties un, tad mēs varam iet lejā - Viņa saka man. Pamāju ar galvu piekrītoši. Viņa izkāpa no gultas un iegāja vannas istaba, bet es piegāju pie galda un izņēmu no somiņas telafonu. Paskatījos, kad man nav neviena pienākusi jaunā ziņa un ieliku atpakaļ viņu. Piegāju pie spoguļa, kas atradās virs kumodes un sataisīju matus nekārtīga cope - Es domāju ka mēs varētu aizbraukt uz kādu kafejnīcu un pa brokastot - Febē saka iznākot no vannas istabas.

- Varam jau, bet kas mūs vedīs? - Es viņai piekrītu un jautāju.

- Es varu pazvanīt savām šoferim - Viņa saka man.

- Labi - Es piekrītu.

- Ejam lejā - Viņa saka man. Pamāju ar galvu piekrītoši. Piegāju pie gultas un apsēdos, uzvilkusi kurpes es piegāju pie galda. Paņēmu somiņu un devos uz durvju pusi kur mani jau gaidīja Febe. Abas izgājām no istabas un gājām lejā. Kamēr gājām lejā Febē pazvanīja šoferim - Šoferis būs pēc stundas - Febē saka man.

- Vajadzēs izdomāt, kā nosist stundu - Es saku viņai. Viņa pamāja ar galvu piekrītoši, mēs iegājām viesistaba. Puiši joprojām sēdēja pie letes. Eduards ar Maiklu kaut ko cītīgi runāja, bet džeidena acis bija pievērstas man. Mēs piegājam pie letes un apsedamies. Eduards ar Maiklu pārtrauca runāt un paskatījās uz mums.

-  Tā tad mums ir stunda ko darīt varam Jums palīdzēt savākt - Febē vienkārši nosaka.

- Kāda ziņā stunda? - Džeidens iejautājās.

- Pēc stundas mani un Olīviju savāks šoferis - Febē atbild.

- Īstenībā būtu labi ja jūs varētu mazliet palīdzēt pievākt māju - Eduards saka mums. Viņš piecēlās un piegāja pie izlietnes, no apakšas viņš izvilka melnos miskastes maisus un iedeva mums pa maisam. Visi slinki pie celamies un devāmies vākt.
-
-
-
-
-
-
-

Neaizmirsti nospiest zvaigznīti un iekomentēt ❤️