Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
-Ir jārunā!- Viņš to ātri nomurmināja. Noraidoši pakratīju galvu. Es tiešām negribēju ar viņu runāt. Man vairs nebija spēka. Puisis aiztaisīja durvis. -Ir jārunā!- Viņš atkārtoja, šoreiz agresīvāk. Nopūtos un nolaidu skatienu. Noslaucīju savas asaras. Iemesls, kāpēc manas emocijas uzpeldēja, ir cilvēks man priekšā. Asprātīgi. Klārdija piecēlās un aizgāja atpakaļ uz savu gultu. Džeimss pienāca pie manas gultas un apsēdās tajā. Turpat, kur iepriekš sēdēja Klārdija.
-Tu raudi?- Viņš pacēla manu galvu. Puisis ar īkšķi noslaucīja manu asaru. Satvēru viņa roku.
-Neaiztiec mani!- Atlaidu puiša roku. Nopūtos. -Kā arī mums ir skatītāji.- Norādīju uz Klārdiju.
-Viņa tāpat nevienam neko neteiks.- Iesmējos. Protams. Šis viņa uzskats nekad nemainīsies. Klārdija piekrītoši pakratīja galvu.
-Tu vienmēr slēp mūs.- Beidzot to izteicu. Es beidzot izteicu savas domas.
-Mūs?- Viņš iesmējās. - Ir es un tu.- Viņš ar roku izgāja caur matiem. Par to es arī runāju! Šķiet, ka puisis uzreiz nožēloja savu vārdu izvēli.
-Ej prom, Džeimss!- Nolaidu skatienu un nopūtos. -Vienkārši ej prom!- Puisis paskatījās uz Klārdiju un norādija ar acīm uz durvju pusi. Viņa uzreiz saprata, ko Džeimss vēlas. Meitene nobolīja acis un piecēlās, izgāja ārā. Es jau atkal aizmirsu, cik ļoti viņš iespaido cilvēkus.
-Tu negribi, lai es eju prom.- Viņš paskatījās uz mani. Es zināju, ka es negribēju, lai viņš iet prom, bet man viss bija apnicis. Visa situācija ar viņu. Piecēlos kājās.
-Tu reāli domā, ka tu atnāksi, sastāstīsi man kaut kādas muļķības un viss būs labi?- Paskatījos uz viņu. Viņš arī uzreiz piecēlās. Puisis pienāca man tuvāk.
-Ja tas nepalīdzēja, tad man ir cits plāns.- Paskatījos uz viņu un uzreiz novērsu skatienu. Es tikai mocīšu sevi, ja viņu noskūpstīšu. Vai man tas ir vajadzīgs? Viņš uzlika savu roku uz mana vaiga. Nopūtos. Džeimss maigi pār to novilka ar īkšķi. -Un šī ideja man patika vislabāk.-
-Džeimss, ej prom!- Izdabūju no sevis ārā kaut kādu teikumu. Puisis iesmējās un agresīvi paskatījās uz mani, bet uzreiz nomierinājās. Viņš ar roku izgāja caur saviem matiem.
-Paskaties uz mani! Tieši manās acīs!- Es to nedarīju, bet puisis pavirzīja manu galvu pret viņu. Man nebija izvēles. Man bija jāpaskatās uz viņu. Nopūtos. -Un tagad pasaki, lai es eju prom.- Viņš zināja, ko viņš dara. Viņš zināja. Es nespēju neko pateikt. Cieši raudzījos viņa acīs.
-Vai tad tu nevēlies just manus skūpstus?- Viņš maigi ar lūpām pieskārās manam lūpu kaktiņas. Šķita, ka manas kājas saļims. Nopūtos. -Jo es pēc taviem ilgojos.- Vai viņš to tikko tiešām pateica? Šķiet, ka puisim patika mana klusēšana. Es vienkārši nespēju neko pateikt. Es biju aizdomājusies par viņa vārdiem. Viņš knapi skāra manas lūpas, bet es, sev par pārsteigumu, pasniedzos pēc vēlviena skūpsta, ko uzreiz saņēmu. Puisis nopūtās. Šķiet, ka viņš arī negaidīja, ka tik ātri padošos. Es izgāju ar pirkstiem caur viņa matiem. Zināju, ka viņam tā patīk. Kā parasti puisis savu plaukstu uzlika uz manas muguras un pierāva mani sev tuvāk. Džeimss pasmīnēja un ieskatījās tieši manās acīs, mani noskūpstot.
-Es tevi ienīstu!- Aizliku savu otru aiz viņa kakla.
-Jā, tu mani ienīsti!- Viņš iesmējās un jau atkal noskūpstīja manas lūpas, kam es jau atkal atļāvos.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
