Ups! Gambar ini tidak mengikuti Pedoman Konten kami. Untuk melanjutkan publikasi, hapuslah gambar ini atau unggah gambar lain.
Pa ceļam uz mājām sāka līt. Man nebija pretenziju, bet meitene man blakus bija ļoti neapmierināta.
-Sasodīts! Man visa kosmētika sasmērēsies!- Henrieta sūdzējās. Iesmējos par meiteni, un mēs iegājām manas mājas pagalmā. Attaisīju durvis un ielaidu meiteni iekšā, tad pati iegāju mājā.
-Sveikas, meitenes!- Tā bija mana māte. Novilku kurpes.
-Sveika, māt!- Pasmaidīju. -Henrieta var šodien palikt pie manis?- Viņa, protams, ka ļāva. Mani vecāki un Henrietas vecāki ir labi draugi. Iepazinās skolā, kur agrāk kopā esot mācījušies. Māte par savu pagātni man īsti nav stāstījusi. Viņa to slēpa. Likās, ka viņai nepatīk atminēties savu pagātni, un es viņai to neuzspiežu.
Uzgājām uz manu istabu, un es nometu savu somu pie gultas. To pašu izdarīja Henrieta. Iesēdos gultā.
-Ko mēs darīsim pēc skolas beigšanas?- Henrieta paņēma savu telefonu. -Mēs varētu kļūt par modelēm. Tur zināšanas nav vajadzīgas.- Viņa uzskata, ka es būšu modele? Es vienmēr esmu vēlējusies būt ārste. Medicīna man vienmēr ir intresējusi. Paraustīju plecus.
-Varbūt.- Paskatījos uz meiteni. Manā galvā kaut kas sāka durt. Man bija nojauta... -Tev sāp galva?-
-Jā.- Viņa sarauca uzacis. -Jau visu dienu. To var tik labi redzēt?- To nevar redzēt. Es to vienkārši sajutu.
-Jā, tu izskaties nogurusi.- Neveikli iesmējos. -Varbūt nedaudz paguli?-
-Jā, tā būtu laba ideja.- Meitene pasmaidīja. -Tu jau neapvainosies, vai ne?-
-Es jau pati piedāvāju. Es tikmēr izpildīšu mājasdarbus.- Meitene iesmējās un iekārtojās manā gultā. Apsēdos pie sava galda, kas atradās istabas stūrī un no plaukta, kas atradās blakus, izvilku matemātikas grāmatu un kladi. Pat neiedziļinājos uzdevumā un to izpildīju. Tas man neaizņēma vairāk par piecām minūtēm. Paraudzījos uz meiteni. Viņa jau bija iemigusi. Henrieta bija satvērusi manu spilvenu.
Piecēlos un iegāju vannasistabā. Aizslēdzu durvis. Tas tā, katram gadījumam. Nedaudz palaidu ūdens cirkulāciju no krāna un uzņēmu uz rokas ūdeni. Izslēdzu to. Pacēlu otru roku uz augšu, lai ūdens lidotu virs manas plaukstas. Lēnām kustināju pirkstus un ūdens ieņēma visādas formas. Pasmaidīju. Man patika ar šo spēlēties. Paskatījos uz augšu. Uz sevi spogulī. Man patika kā es izskatījos. Ar savām dotībām. Es izskatījos varena. Jā, tas ir īstais vārds. Ūdens izšķīda un krita lejup, saslapinot manu roku un bikses. Es nespēju ilgi virs rokas noturēt ūdeni. Es nebiju tik ļoti attīstījusi savas spējas. Ar katru dienu tās pieaug.
Manā galvā mājoja cits jautājums. Kā es jutu, ka Henrietai sāp? Es to jutu uz sevi, jo sajūta bija tāda it kā manā galvā kaut kas durtu. Varbūt tāpēc, ka asinis arī ir šķidra viela un tā atrodas ķermenī? Es biju apjukusi. Atkal.
Ups! Gambar ini tidak mengikuti Pedoman Konten kami. Untuk melanjutkan publikasi, hapuslah gambar ini atau unggah gambar lain.
