Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Kad mēs gājām uz direktores kabinetu, tur stāvēja jau Klārdija un Mets.
-Tu man esi parādā desmit eiro.- Mets iesmējās, un Klārdija viņam tos iedeva. Apjukusi paskatījos uz viņiem. Šķita, ka Džeimsam ir vienalga. -Mēs likām naudu uz to, cik ilgi izturēsiet viens bez otra. Es uzvarēju, jo liku uz mazāku laiku nekā viņa.- Nobolīju acis. Ne es, ne Džeimss nepaspējām neko pateikt. Direktores durvis attaisījās un viņa ielaida mūs iekšā. Tur parasti atradās divi krēsli, bet šoreiz te bija četri. Tieši priekš mums. Apsēdos blakus Džeimsam. Viņš satvēra manu roku. Ar otru puisis izgāja caur saviem matiem un iekārtojās krēslā.
-Zinu, ka esat apjukuši par to, kāpēc esat šeit.- Viņa paraudzījās uz mums. -Bet tēma ir svarīga.- Viņa mūs uzlūkoja.
-Saderam, ka vēlaties runāt par izredzētajiem.- Mets ierunājās. Viņa piekrītoši pakratīja galvu. Paskatījos uz Džeimsu. Viņš likās tik mierīgs. Puisis nedaudz saspieda manu roku. Viņš nebija mierīgs.
-Ir teikts, ka kaut kad šajos gados būs izredzētie. Parasti izredzētajiem šīs te pazīmes sāk veidoties astoņpadsmit gados. Jums ir astoņpadsmit un jūs esat pamata elementi.-
-Mums nekādu pazīmju nav.- Klārdija sākumā paskatījās uz Metu un tad uz mums. Piekritām viņai.
-Varbūt jūs vēl to vienkārši neesat pamanījuši? Mēs varam jau pārbaudīt.- Viņa izvilka adatu. Es ceru, ka viņa sākumā ies pie Meta, nevis pie manis. Mēs abi vienkārši sēdējām malās. Par laimi, viņa gāja uz Meta pusi. Es varēšu savu pušumu ātri sadziedēt, kad viņa iedurs Džeimsam. Es ceru, ka izdosies, jo stress mani ļoti ietekmēja. Nopūtos.
-Mums tas reāli ir vajadzīgs?- Džeimss apjuka. Es saspiedu viņa roku ciešāk un viņš atslāba. Lūsinda neko neatbildēja. Viņa iedūra Meta pirkstā un lika mums visiem pacelt pirkstus. Protams, ka nekā nebija. Tas pats ar Klārdiju. Džeimss atlaida manu roku un iedeva savu plaukstu. Viņa iedūra viņa pirkstā. Sajutu viņa sāpes. Nopūtos.
-Pacel savu pirkstu.- Lūsinda mani uzlūkoja. Nebija jēga jautāt pārējiem jauniešiem, jo viņi tika jau apskatīti. Paskatījos uz Džeimsu un viņa seja citiem liktos mierīga, bet es manīju tajā pavīdam bailes. Pacēlu savu pirkstu un uz tā nekā nebija. Nopūtos. Man izdevās. -No jums neviens nav izredzētais.- Lūsinda apjuka, bet to centās neizrādīt. Saskatījos ar Džeimsu. Te bija izredzētie, bet to viņa nezināja un viņai tas nebija jāzin.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
