¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
-Atlanta, vai tev ir vēl tie kokteiļi? Tie ar ķiršiem.- Piekrītoši pakratīju galvu.
-Paldies, es tūlīt paziņošu, lai atnes.- Pasmaidīju meitenei.
-Paldies!- Viņa atkal iejuka cilvēku pūlī. Es nevēlējos lielu ballīti uz savu pilngadību, bet mana mamma uzstāja, ka astoņpadsmit gadi ir tikai vienreiz gadā. Nekad nesapratu šos izteicienus. Arī četri vai divdesmit gadi ir vienreiz dzīvē.
Aizgāju uz virtuvi. Meklēju savu māti. Iepriekš, kad gāju garām virtuvei, es viņu te manīju, bet māte te vairs nebija. Nopūtos. Viņa varbūt ir dārzā vai pagalmā. Atkāpos uz aizmuguri. Es nemanīju, ka uz letes atrodas glāze. Nejauši ar roku es tai pieskāros. Glāze krita. Man aizsitās elpa, un es aiz bailēs aiztaisīju acis. Likās, ka viss tās saturs būs uz manas kleitas. Tikai dzirdēju stikla izšķīšanu netālu no manām kājām, neko slapju. Attaisīju acis. Šķidrums bija man priekšā. Es noteikti biju sajukusi prātā. Tas nevarēja būt. Šķidrums man priekšā lidoja. Man tikai rādās. Lēnām gāju uz aizmuguri. Manas rokas trīcēja. Es visa trīcēju. Šķita, ka ūdens man priekšā arī trīcēja.
-Atlanta!- Es sabijos, un šķidrums pēc mirkļa atradās uz grīdas. Atkāpos no tā. Atspiedos pie letes. Paraudzījos uz to. Tās ir halucionācijas stresa dēļ. Pie velna, kāda stresa? Man nebija par ko stresot. Pagriezos pret viņu.0
-Meitiņ, uzmanīgāk! Tevi meklē Henrieta un Alekss.- Es jauniešiem biju teikusi, ka ātri aiziešu prom. Kā arī manam puisim esot kāds pārsteigums man, bet par to tajā situācijā es nespēju domāt.
-Man vajag dzērienus.- Es biju apjukusi no šīs savādās situācijas. -Tos ķiršu.-
-Aiznesīšu. Ej pie viesiem.- Piekrītoši pakratīju galvu.
-Es ātri aiziešu līdz savai istabai.- Pasmaidīju. Uzgāju uz savu istabu. Kas notika pirmajā stāvā? Iegāju vannasistabā. Nedaudz saslapināju pieri. Man tikai rādās. Tā ir alkahola iedarbība. Tā ir tikai un vienīgi alkahola iedarbība. To es lietoju minimāli, bet nekas cits nespēja šo izskaidrot.
Jau atkal ūdens vienkārši apstājās. Es pat nemanīju, kad sāku raudāt. Man bija bail. Man bija tik tiešām bail. Es atkal sāku trīcēt. Kāpos uz aizmuguri. Atsitu muguri pret sienu. Sāpēs ievaidējos. Kaut kas nebija kartībā. Aiztaisīju acis un nopūtos. Tās ir tikai iedomas. Halucionācijas. Ievilku un izpūtu gaisu. Atvēru acis. Tas vēl joprojām nekustējās. Noslaucīju vaigus. Rīt tas pāries. Tam ir jāpāriet. Tās ir tikai savādas iedomas. Lēnām nomierināju sevi un es beidzu trīcēt. Es nepievērsu uzmanību ūdenim. Uzreiz pēc tām ūdens sāka cirkulēt kā parasti. Man bija taisnība. Es biju tikai par kaut ko sastresojusies. Man vajadzēja tikai nomierināties. Izslēdzu ūdens cirkulāciju. Attaisījās vannasistabas durvis.
-Nāc! Visi tevi gaida!- Tur bija Henrieta.
-Nāku!- Pasmaidīju. Viņa satvēra mani aiz rokas. Devāmies prom. Es atskatījos uz vannasistabu. Izlēmu aizmirst šīs savas savādās halucionācijas.
Tikai es nezināju, ka tā nebija mana iedoma. Tā bija realitāte.
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
