¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
|Džeimsa skatapunkts|
Bija pagājusi vēlviena nakts, ko biju pavadījis pie Atlantas. Pie guļošas Atlantas. Diemžēl nāca arī šīs dienas beigas. Nopūtos. Es tiešām cerēju, ka šī būs diena, kad viņa pamodīsies. Vienīgais, ko vēlējos ir, lai viņa atver tās sasodītās acis! Meitene izskatījās labāk nekā iepriekšējo dienu, kas deva labu zīmi par šo situāciju.
-Nāc paēst vakariņas!- Ella ienāca istabā.
-Es nevēlos ēst.- Nopūtos. Mana apetīte pēdējās dienās bija pazudusi, lai gan es centos ēst. Nevēlējos pamest Atlantu. Viņa jebkurā brīdī varēja pamosties. -Bet es aiziešu padzerties.- Atlaidu meiteni un izlīdu no gultas. Nokāpu uz pirmo stāvu. Denīze sēdēja un ēda kārtējo kartupeli, kas atradās uz viņas šķīvja. Meitene mani nopētīja. Ielēju glāzē ūdeni. Iemalkoju to.
-Džeimss!- Pa māju izskanēja balss. No manām rokām izkrita glāze. Sasodīts! Viņai vajadzēja pamosties tieši tad, kad esmu uz sekundi aizgājis prom? Viņa nedrīkstēja pamosties vienai, man vajadzēja palikt. Noignorēju saplīšušo glāzi un burtiski skrēju uz savu istabu, attaisīju durvis. Meitene bija apjukusi un viņa raudzījās apkārt. Atlantas acis cieši raudzījās manī un man šķita, ka esmu zaudējis valodu. Nopūtos. Es neļāvu meitenei neko teikt, es biju jau gultā un apskāvu viņu.
-Un tu vairs nekad tā nedarīsi!- Paskatījos uz viņu. Meitene nopūtās.
-Tavai māsai viss ir kārtībā?- Protams, viņa tikko pamodās, bet uztraucas par manu māsu. Piekrītoši pakratīju galvu.
-Tu esi atpakaļ!- Istabā ieskrēja Denīze un ieleca gultā, pievienojoties mūsu apskāvienam. -Džeimss gandrīz visu māju sanesa.- Atlanta iesmējās un nosarka. Nobolīju acis.
-Nepārspīlē, sīkā!- Vāji pagrūdu viņu un meitene iekrita spilveņos. Denīze iesmējās. -Kusties prom!- Meitene neapmierināti nopūtās un aizgāja.
-Cik es ilgi gulēju?- Meitene apgūlās. Viņai jau nepietika?
-Gandrīz trīs dienas.- Viņa nopūtās un uzlika savu roku uz mana kakla, pievelkot mani tuvāk. Pasmīnēju. -Ko tu vēlies?- Man patika viņu ķircināt. Meitene nosarka.
-Es tev iesitīšu!- Viņa iesmējās.
-Es noteikti zinu, ka tu to nevēlies izdarīt.- Uzveicu attālumu un noskūpstīju meiteni. Es pēc viņas tik ļoti ilgojos. Biju pateicīgs, ka spēju atkal sajust viņas lūpas.
-Piedod par to, ko izdarīju.- Viņa nopūtās un atrāvās no manis. -Par to, ka liku uztraukties.- Zināju, ka meitene jūtas slikti par to.
-Es šobrīd nespēju dusmoties.- Maigi noskūpstīju meitenes kaklu, un viņa nopūtās. Pasmīnēju. Ieskatījos viņas acīs. Es dievināju tās. Meitene nosarka un novērsa skatienu. Man patika Atlantas kautrīgums.
-Atceries, ka apsolīji pastaigu pa pilsētu?- Iesmējos.
-Centīšos dabūt vēlvienu dienu brīvu.- Ko tik es neizdarīšu viņas dēļ. Meitene iesmējās un mani atkal noskūpstīja.
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
