¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
Jau kādas piecas minūtes sēdēju pie Džeimsa. Katru reizi, kad paskatos uz viņu, mana sirds sāp vēl vairāk. Abadons nebija vēl pazudis. Es viņu vēl neesmu palaidusi. Vienmēr, kad beidzas šis rituāls, noruna, tad dēmons nevar pazust, kamēr es viņam to nepateikšu. Atcerējos, ka biju pārkāpusi noteikumus. Pēc idejas dēmons šobrīd var pazust, kad viņš pats vēlas. Paskatījos uz Abadonu.
-Atdzīvini viņu!- Es kliedzu. Mana balss aizkrita, un es ievilku dziļu elpu. Es neesmu gatava dzīvot bez Džeimsa. Noteikti, ka ne.
-Es esmu nāves dēmons, nevis dzīvības. Ironiski, ne?- Paraudzījos uz Džeimsu. Es turēju viņa roku. Viņam vajadzēja pamosties. Tas nevarēja notikt pa īstam. Atrāvās vaļā telpas durvis, kas lika man pievērst uzmanību.
-Denīz?- Es biju pārsteigta. Viņa, ieraudzījusi Džeimsu, nobālēja. Meitene sevi nokontrolēja un pagriezās pret Abadonu.
-Tu esi pazudusi, maziņā?- Abadons pasmīnēja.
-Neaiztiec viņu!- Piecēlos. Es biju sāpināta par to, ko viņš izdarīja ar Džeimsu, bet es neļaušu viņam kaut ko nodarīt Denīzei.
-Tava draudziņa māsa.- Abadons paskatījās uz mani. Denīze ievilka elpu un pacēla roku, izsakot kādu teikumu. Es īsti nesapratu, ko viņa saka. Es nezināju, kas tā ir par valodu. -Maita!- Abadons savilkās sāpēs. Viņš lēnām sāka pārvērsties melnos dūmos.
-Ko tu dari?-
-Cenšos viņu dabūt atpakaļ ellē.- Meitene pagrieza roku uz kreiso pusi. Viss Abadons pilnībā pārvērtās melnos dūmos. Es vienkārši stāvēju un uz to noraudzījos. Es nezināju, ko man darīt. Es īsti nesapratu, kas notiek. No dūmiem izšāvās mazas dzirksteles. Šķita, ka Denīzes spēki jau ir izsīkuši, jo pēc mirkļa meitene vairs nespēja noturēt Abadonu un viņš izlidoja ārā no telpas. Es nezināju kā es jutos par to. -Sasodīts!-
-Viss ir kārtībā?-
-Nē, jo tu nogalināji manu brāli.- Viņa atcērta un pieskrēja pie puiša. Nokāru galvu. Es viņu nogalināju. -Džeimss jau zināja, ka kaut kas noies greizi.- Paskatījos uz viņu.
-Ko?-
-Un kāpēc diez es esmu šeit?- Denīze nobolīja acis. Atceros, kad es pēdējo reizi viņu satiku. Meitene bija tik jauka, bet es sapratu viņas uzvedību. Denīze uzlika rokas uz Džeimsa krūtīm, sirds pusē. Viņa ievilka dziļu elpu un aizvēra acis, paceļot galvu uz augšu. Denīze attaisīja acis un tās bija melnas. Notrīsēju. Meitene jau atkal izteica man nesaprotamus vārdus un noņēma rokas. -Davai, Džeimss! Tu to vari!- Paraudzījos uz puisi.
Viņa acis attaisījās vaļā.
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
