52.|Palīdzība

137 17 0
                                    

Izgājām no istabas

Ups! Ten obraz nie jest zgodny z naszymi wytycznymi. Aby kontynuować, spróbuj go usunąć lub użyć innego.

Izgājām no istabas. Bija jau vakars. Mēs nogulējām visu dienu. Džeimss uzlika roku uz manas muguras, un mēs iegājām virtuvē. Tur atradās Henrieta, viņas mamna un Gabriels.

-Sveika, sen neredzētā!- Rozas, Henrietas mātes, rokas aptinās ap mani. Pasmaidīju. Viņa mani atlaida, jo šķita, ka viņas ēdiens drīz vien piedegs.

-Sveiks, Gabriel!- Samīļoju puisi. Man viņš bija pietrūcis. Es zināju, ka Džeimsam nepatiks ideja par to, ka apskauju citu puisi, bet Gabriels ir mans draugs, kuru sen nebiju redzējusi. Atlaidu puisi un pienācu pie Džeimsa, kura acis nepameta manu seju. -Tas ir Džeimss.- Nostājos blakus puisim.

-Sveiks, Džeimss!- Roza pasmaidīja. Mēs apsēdāmies pie letes. Puisis uzreiz satvēra manu plaukstu.

-Mēs domājam palikt te šo nakti, tad mēs brauksim prom.- Paziņoju. Mēs nevarējām te palikt, noteikti ne. Šī pilsēta bija pirmā vieta, kur mūs varētu meklēt. Redzēju, ka Roza vēlas kaut ko jautāt, bet Henrieta viņu pārtrauca.

-Aizejam uz manu istabu?- Viņa paskatījās uz mani. Paraustīju plecus un piekritu. Džeimss, protams, ka man sekoja. Es netaisījos viņu atstāt ar Rozu un Gabrielu. Tikai nelabais zin, ko viņš būtu pateicis viņiem. Iegājām meitenes istabā, un es aiztaisīju durvis.

Džeimss apsēdās uz krēsla, bet es un Henrieta apsēdāmies gultā.

-Tu varēji nākt pie manis.- Norādīju vietu sev blakus. Džeimss noraidoši pakratīja galvu un nomurmināja kaut ko līdzīgu vārdam "viss labi".

-Jums ir kur palikt šobrīd? Ja neskaita mans pagrabstāvs?- Noraidoši pakratīju galvu. -Tā arī domāju, bet man ir ideja!- Džeimss iztaisnoja muguru un paraudzījās uz meiteni.

-Kāda?- Tas bija vienīgais vārds, kas man ienāca galvā.

-Jūs varat braukt uz manu vasarnīcu. Es tur neesmu bijusi tik ilgi un tur nav sabiedrība.- Henrieta paskatījās uz mani. -Uz to pašu, kur mēs vienu vasaru pavadījām.- Saprotoši pakratīju galvu. Es zināju par kuru vasarnīcu viņa runā.

-Tu reāli ļauj mums uz turieni braukt?-

-Tu esi mana draudzene, Atlant! Atceries, ko mēs viens otrai solījām bērnībā?-

-Ka viens otrai palīdzēsim jebkurā situācijā.- Pasmaidīju un apskāvu draudzeni. -Liels paldies!-

 -Liels paldies!-

Ups! Ten obraz nie jest zgodny z naszymi wytycznymi. Aby kontynuować, spróbuj go usunąć lub użyć innego.
Leģendas Lauskas|✓Opowieści tętniące życiem. Odkryj je teraz