Ups! Gambar ini tidak mengikuti Pedoman Konten kami. Untuk melanjutkan publikasi, hapuslah gambar ini atau unggah gambar lain.
Džeimss uzreiz piecēlās kājās, man uzreiz satverot viņa roku. Es nevēlējos, lai kāds mirst šajā mežā un tas noteikti, ka bija attiecināms uz Aleksu.
-Jums vajadzētu atrast labāku vietu, kur kaut ko tādu darīt. Vai vismaz skatāties, vai jūs neizseko.- Alekss izgāja ar roku caur matiem un pasmīnēja.
-Kusties prom!- Džeimss nošņāca, un es uz viņu paskatījos.
-Tātad jūs esat izredzētie, ja?- Manā sejā noteikti, ka pavīdija uztraukums no šī jautājuma. Džeimss bija mierīgs.-Tāpēc tu mani pameti?- Viņš sakrustoja rokas.
-Es tevi nepametu tāpēc, ka es un Džeimss esam izredzētie. Es tevi pametu, jo man patīk Džeimss.- Paskatījos uz Aleksu. -Piedod.-
-Es tevi nevainoju.- Viņš paraustīja plecus. -Starp mums vairs nebija tas, kas agrāk.- Džeimss nobolīja acis. Pasmaidīju. Vai tiešām Alekss netur uz mani ļaunu prātu?
-Tinies!- Džeimss atkal nošņāca.
-Džeimss, neesi nejauks!- Paskatījos uz viņu.
-Par ko mēs runājām?- Viņš ieskatījās tieši manās acīs. Tājās bija naids. Nejau pret mani. Nopūtos un nolaidu skatienu. Mēs sarunājām, ka neteikšu pret ko viņam ir jābūt jaukam, pret ko nē. Man nepatika šie brīži. Viņš pacēla mani galvu un uzspieda skūpstu uz manas pieres. -Piedod, mazā.-
-Tātad dzirdēju šo to par izredzēto grāmatu. Jums palīdzēt viņu dabūt?- Paskatījāmies uz Aleksu. Puisis bija novērsis skatienu, bet tad paskatījās uz Džeimsu. -Un, ticiet man, es nevienam neteikšu, ka esat izredzētie. Atlantu es nevēlos nogalināt, bet par tevi man ir vienalga. Un tā kā jūs esat kaut kā saistīti, es nevaru nodot vienu.- Atviegloti nopūtos. Viņš arī piedāvāja palīdzēt. Tas man likās dīvaini. Alekss neriskētu ar savu dzīvību, lai kaut ko sasniegtu. Tas nebija raksturīgi viņam.
-Vēl kaut ko pasaki, un es nevaldīšu pār sevi!- Džeimss likās mierīgs, tikai viņa vārdi bija asi. Puisis izgāja ar roku caur matiem.
-Paldies, Alekss! Mēs paši tiksim galā.- Pasmaidīju un paņēmu grāmatu, kas stāvēja uz zāles. Paskatījos uz Džeimsu. -Ejam atpakaļ.- Alekss vairs mums nesekoja, kas bija labi. Viņš arī neko neteica, puisis ļāva mums aiziet. Es biju nedaudz pārskaitusies uz Džeimsu, bet biju laimīga, ka nenotika asins liešana. Puisis mani pavilka aiz rokas, man pagriežoties pret viņu.
-Nedusmojies, mazā!- Viņš ar roku izgāja caur maniem matiem un uzspieda skūpstu uz manas pieres. Nopūtos un atspiedu galvu pret viņa krūtīm.
-Mums ir jādabū tā sasodītā grāmata.- Paskatījos uz viņu.
-Lai, cik ļoti es tevi vienmēr atbalstītu, tā nav laba ideja.- Nolaidu skatienu. -Es nevēlos, lai ar tevi kaut kas notiek. Tur var būt saliktas visādas burvestības.- Nosarku. Viņš nevēlas, lai es nonāku nepatikšanās. Paskatījos uz viņu. -Bet mēs kaut ko izdomāsim.-
-Ejam atpakaļ!- Satvēru viņu aiz rokas, un mēs devāmies atpakaļ.
Ups! Gambar ini tidak mengikuti Pedoman Konten kami. Untuk melanjutkan publikasi, hapuslah gambar ini atau unggah gambar lain.
