Leģendas Lauskas|✓

56.|Vairogs

-Labrīt!- Iegāju virtuvē, kamēr Džeimss centās kaut ko uztaisīt. Apsēdos pie letes un ar roku izgāju caur matiem, paskatoties uz puisi.

-Kā jūties?- Viņš pagriezās un pienāca tuvāk man, satverot mani aiz rokas. Puisis mani uzlūkoja.

-Viss ir kārtībā.- Džeimss uzspieda uz manām lūpām skūpstu un pasmaidīja. Viņš uztraucās par mani. Par vakardienu.

-Tev piestāv mans krekls.- Viņš mani nopētīja. Pasmīnēju. Es biju apakšveļā, bet pa virsu uzvilku tikai un vienīgi Džeimsa kreklu.

-Es zinu.- Nosarku. Nolaidu skatienu un iekodu savā lūpā. Viņš man neļāva novērst skatienu, jau pēc mirkļa Džeimss pacēla manu galvu uz augšu un mani noskūpstīja, pēc tam ieskatoties manās acīs un pasmaidot. -Tev tur kaut kas cepjas.-

-Ak jā...pankūkas.- Viņš nobolīja acis un pagriezās. Džeimsam riebās taisīt ēst, bet tajā pašā laikā viņš nevēlējas, lai es taisītu. Nopūtos. Pēc momenta viņš man priekšā nolika šķīvi ar pāris pankūkām un apsēdās man blakus.
---
Gājām iekšā mežā. Džeimss bija satvēris manu roku. Es viņam sekoju. Man uz pleciem atradās mugursoma, kurā bija izredzēto grāmata.

-Domāju, ka šeit būs labi.- Viņš palūkojās apkārt. Puisis pasniedzās pēc mugursomas, kuru pati pasniedzu. Džeimss paņēma grāmatu.

-Tātad mums bija jāpamēģina tas kopīgais vairogs. Sākumā katram vajag uzburt savu vairogu.- Saraucu uzacis. -Šim ir speciāls roku žests.-

-Man ir problēma.-Nopūtos. Nolaidu skatienu. -Es neatceros, kā es varēju dabūt ūdeni, neizmantojot savu pudeli.- Es biju aizmirsusi. Tiešām. Puisis pienāca pie manis.

-Viss ir kārtībā, mazā.- Džeimss lika man paskatīties uz viņu, paceļot ar pirkstiem manu galvu. -Tāpēc jau mēs arī mācamies.- Pasmaidīju. Puisis lika man izstiept savu roku.

-Un man vajadzēja koncentrēties?- Džeimss apstiprinoši pakratīja galvu. Ievilku dziļu elpu. Puisis pasmīnēja un pakāpās soli uz atpakaļu. Apjuku un paraudzījos uz davu plaukstu. Te tas arī bija.

-Pēc laika tev vairs nevajadzēs koncentrēties. Tas tā, kamēr pieradīsi.- Viņi pacēla plaukstu uz kuras jau atradās liesma. -Tagad tev nāksies atkārtot pēc manis.- Puisis paskatījās uz mani, un es pakratīju galvu. Es sekoju viņa darbībām. Sākumā roka bija jānovieto sāniski. Tad to pavēlu uz augšu, uz kreiso pusi...jau pēc mirkļa neskaitīju darbībam, bet vienkārši darīju to pašu. Džeimss bija skaidrojis, ka ir dažādi vairogi. Katrs atšķiras pēc to stipruma. Vairogs, ko mēs bijām izveidojuši, bija vieni no visspēcīgākajiem. -Un tagad man manu uguns vairogu vajag burtiski iestumt tavējā. Tie apvienosies un radīsies liels, ārkārtīgi spēcīgs vairogs.- To viņš arī darīja. Ar veiklu roku kustību puisis apvienoja mūsu vairogus. Pār manu ķermeni pārgāja trīsas. Džeimss pienāca man tuvāk.

-Šis mums arī sanāca.- Pasmaidīju.

-Tagad mums vienā laikā plaukstu vajag saņemt dūrē.- Džeimss paraudzījās uz mani un sāka skaitīt no trīs uz leju. Trīs. Divi. Viens. Saspiedu plaukstu dūrē, tajā pašā laikā, kad Džeimss. Nopratu, ka var rasties eksplozija, ja to neizdara vienā laikā, jo mēs esam izredzētie, kā arī pretspēki. Pasmaidīju un nopūtos.

-Mums ir jāiet atpakaļ.- Mēs nedrīkstējām ilgi palikt ārā. Te varēja kāds atrasties. Puisis iemeta grāmatu mugursomā un šoreiz pats to arī uzvilka.
---
Mēs sasniedzām vasarnīcu. Iegājām tajā iekšā. Džeimss uzreiz aizslēdza durvis. Man negaidot, Džeimss savas rokas aptina ap mani vidukli. Es tikmēr gāju uz guļamistabu. Viņš nobučoja mani plecu.

-Nomierini savus hormonus, Džeimss!- Ieķiķinājos. Iegāju guļamistabā, puiša rokām vēl joprojām mani neatlaižot. Viņš mugursomu nometa pie naktsgaldiņa. Piegāju pie savas somas un paņēmu citu kreklu. Puisis mani satvēra aiz rokas un pagrieza tieši pret viņu. Džeimss pasmīnēja. Tas lika viņam izskatīties ļoti pievilcīgi. Iekodu lūpā un arī pasmīnēju.

-Tā nedari, mazā! Tad es vēlos kaut ko izdarīt.- Viņa lūpas saskārās ar manām. Šķita, ka visa pasaule apstājas. Tā nebija pirmā reize, kad viņu skūpstu, bet katra reize likās kā pirmā. Džeimss mani viegli pagrūda, man iekrītot gultā ar muguru. Parsteigumā iesmējos. Viņš pieliecās man tuvāk. Puiša rokas atradās manas galvas abās pusēs. Pastiepos pēc skūpsta, vāji aizķerot viņa lūpas. Manas rokas uzreiz atrada savu vietu puiša matos, un pats Džeimss tikai smīnēja. Viņa lūpas skāra manu kaklu, un es aizvēru acis. Nopūtos. -Skaties uz mani, mazā.- Neko nesakot, es atvēru acis. Es zināju, ka viņam patika komandēt un brīnums bija tas, ka man nebija pretenziju. Džeimss cieši raudzījās manās acīs.

-Man ir jāiet dušā.- Iesmējos. Puisis nobolīja acis un uzspieda skūpstu uz manas pieres.

-Tu spēj izjaukt labus momentus.- Speciāli pasmīnēju. Viņš apsēdās mam blakus un ar roku izgāja caur matiem. Piecēlos.

-Paldies.- Pa ceļam uz vannasistabu paķēru legingus.

-Es tev par šo atriebšos!- Nevaru vien sagaidīt. Ieķiķinājos un iegāju vannasistabā.