¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
Paraudzījos uz Džeimsu. Puisis bija iemidzis. Pasmaidīju. Es viņu mīlēju ar visu savu sirdi. Viņš mierīgi elpoja. Kaut mums būtu vairāk laika, lai pabūtu kopā. Es tik ļoti vēlējos aizbēgt. Mēs atkal būtu divi vien. Mums nebūtu jānoskatās uz viens otru no tāluma. Vai arī mums nevajadzēja doties pakaļ izredzēto grāmatai, tad arī Lūsinda neuzzinātu. Nopūtos un paraudzījos uz griestiem. Pielīdu nedaudz tuvāk Džeimsam. Viņa roka uzreiz aptinās apkārt manam viduklim. Puiša silto elpu jutu uz sava kakla. Pasmaidīju.
-Es laikam atlūzu.- Džeimss ierunājās. Viņa balss vienmēr bija zemāka, kad puisis mostas. Pasmaidīju un paskatījos uz viņu. Piekrītoši pakratīju galvu. -Šķiet, ka drīz vien būs rīts. Mums būtu jāparunā nedaudz par plānu.- Jau atkal pakratīju galvu. Puisis uzspieda skūpstu uz mana pleca un piecēlās sēdus. Ar roku izgāju caur matiem. Viņš paņēma kreklu, kas stāvēja gultas galā, un iedeva to man. Pasmaidīju. Puisis nokāra galvu.
-Tā tad kāds ir plāns?- Piecēlos sēdus un uzvilku puiša dāvāto kreklu. Viņš pasmīnēja.
-Varētu teikt tā, ka es varētu censties izdarīt tā, lai šīs suņu rokassprādzes pārstāj darboties. Viņas paliks uz mūsu rokām, bet uz tās vairs nebūs maģijas.- Paraudzījos uz viņu. -Bet ir viena problēma.-
-Kāda, Džeimss?- Puisis izgāja ar roku cauri saviem matiem.
-Mums ir vajadzīgas pamatu stihiju asinis.- Saraucu uzacis.
-Manas un tavas jau ir. Jāparunā tikai ar Klārdiju un Metu.- Viņš sarkastiski iesmējās. Apjuku. Džeimss smejas par to, ko es tikko pateicu?
-Ir vēlviena problēma. Mums velkas līdzi miesassargi.- Džeimss paraustīja plecus. -Kā arī...tas var nesanāk un uznest šo vietu augšā. Tici man, tas lāsts vai maģika, kas ir uzlikta uz šīm rokassprādzēm ir iespaidīga. Pat ļoti.- Tas tiešām ir til sarežģīyi.
-Mēs kaut ko izdomāsim.- Viņš ievilka dziļu elpu.
-Ir vēlviens paņēmiens. Tikai tas ir bīstamāks.- Puisis nopūtās un paraudzījās uz mani. -Man vajag mirušu garu, un šis tāds rituāls jāuztaisa.- Plāns izklausās šausminošs. Manā galvā uzreiz ienāca ideja. Mēs zinām kādu, kurš zin mirušo pasauli. To spēj pārvaldīt.
-Tava māsa...- Iesāku, paskatoties uz viņu.
-Es savu māsu šeit neiesaistīšu.- Džeimss paraudzījās uz mani. -Pat nedomā par to, Atlanta!-
-Viņa tev var vienkārši atsūtīt mirušu garu.- Es tiešām nesapratu, kas tur tāds. Kaut vai, lai viņa atsūta manu vectēvu.
-Jā, tikai tas nav parasts mirušais gars. Tas ir dēmons, kurš vienmēr jautā atlīdzību.- Apklusu. Dēmons. Vai tie arī ir īsti? Stulba ideja. Paraudzījos uz puisi. Tās bija viņa domas. Sakrustoju rokas. Viņš mani uzskata par stulbu?
-Ja tas ir dēmons, tad mēs varam to izsaukt.-
-Vēl stulbākas idejas nav bijušas tavā sasodītajā galvā?- Džeimss piecēlās kājās. Sarkastiski iesmējos un novērsu skatienu. Bet, ja tā ir vienīga ideja, ko tad mums darīt? Neko? -Piedod, bet tā ir tiešām muļķīga ideja. Tas dēmons var nogalināt mani un mūs visus, ja mēs viņam nesniegsim atlīdzību kādu viņš vēlas.-
-Tad to mēs varam viņam sniegt un atbrīvot mūs no šīm mokām.- Džeimss paraudzījās uz mani.
-Bet tas var būt jebkas. Nauda, īpašumi, spējas...- Džeimss paraudzījās uz mani un pienāca tuvāk man. Paskatījos uz viņu augšup. Puisis ar roku izgāja caur maniem matiem. Viņa sejā nebija smaids. Tā bija nopietna jau kādu laiku. -Mana vai tava dzīvība.-
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
