Ups! Gambar ini tidak mengikuti Pedoman Konten kami. Untuk melanjutkan publikasi, hapuslah gambar ini atau unggah gambar lain.
-Sasodīts!- Tā bija vienīgā lieta, kas izskanēja no Džeimsa mutes. Piecēlos. Es nespēju neko pateikt. Es tikai zināju to, ka mums ir jābēg. Viņš paņēma grāmatu un to iemeta somā.
-Lūsinda ienīst izredzētos! Pasteidzieties!- Ātri paņēmu Džeimsa mašīnas atslēgas. Viņš mani satvēra aiz rokas. -Kad jūs esat drošībā, dodiet man ziņu!-
-Paldies!- Pateicu, kad pagājām viņai garām. Es visa trīcēju. Man bija bail. Mēs noskrējām lejā pa kāpnēm, izskrienot uzreiz ārā no ēkas. Pieskrējām pie Džeimsa mašīnas.
-Nebēdziet!- Aiz mums izskanēja balss. Tā bija Lūsinda. Uzreiz pēc viņas sacītā Džeimsa plecā tika ielaista lode. Lode? Notrīsēju. Sakodu zobus sāpēs.
-Sasodīts!- Džeimsa satvēra plecu. Viņs uz to paskatījās. -Šīs lodes tev liek sajust nogurumu un vājumu.- Paskatījos uz Lūsindu. Uz manu pusi tika raidīta lode, ko ar ūdens palīdzību atvairīju. Es biju uzvilkta. Viņa ievainoja Džeimsu. Uztaisīju ūdens sienu viņai tieši pretī. Uzvaroši pasmaidīju. Sieviete netiks tai garām kādas desmit minūtes. Es nespēju ilgi noturēt burvestības. Satvēru Džeimsu un iesēdināju viņu blakus šofera vietai. Apsēdos šofera vietā un nopūtos. Puisis burtiski gulēja krēslā. Iedarbināju mašīnu un uzsāku braukt. Mums bija jātiek prom. Ja pat es trīcēju, es spēju normāli noturēt stūri. To es darīju tikai Džeimsa dēļ.
-Neaizmiedz!- Paskatījos uz viņu. Džeimss nopūtās.
-Griez pa kreisi!- Viņš nokomandēja un ievilka dziļu elpu. To izdarīju. -Tur ir portāls, kurš ļaus ātrāk nonākt kaut kur citur.- Es zināju, ka viņam ļoti sāpēja. Mans plecs arī lika par sevi manīt.
-Kas notiek?- Ieraudzīju portālu, bet tas sāka kļūt mazāks.
-Lūsinda grib to aiztaisīt.- Es nepadošos tik viegli. Uzspiedu gāzes pedāli un iebraucu portāla, iedomājoties tikai vienu vietu, kur vēlētos šobrīd nonākt. -Ko mēs daram tavā pilsētā?- Puisis nožāvājās.
-Es zinu, kas mums palīdzēs.- Iebraucu kādas mājas pagalmā. Izslēdzu mašīnas motoru.
-Atlanta...- Noignorēju puisi. Nopūtos un izkāpu no tās. Piegāju pie durvīm. Ievilku dziļu elpu un pieklauvēju.
-Ko jums...Atlanta!- Es atrados draudzenes rokās.
-Man ļoti ir vajadzīga tava palīdzība. Man mašīnā ir ievainots puisis.- Neveikli pasmaidīju. Viņa bija apjukusi.
-Dzen mašīnu garāžā un nāciet šurp.- Iesēdos mašīnā. Viņa attaisīja garāzas durvis, un es iebraucu iekšā tajā.
-Ko mēs te daram?-
-Viņa tev palīdzēs.- Izkāpu no mašīnas, aizejot uz Džeimsa sēdekļa pusi. Attaisīju durvis un palīdzēju viņam izkāpt. Varēja manīt viņa nogurumu un vājuma sajūtu. Viņš atspiedās pret mani. Bija dīvaini redzēt Džeimsu tādu. Attaisīju durvis, un mēs iegājām iekšā. Puiša plecs asiņoja. Es nejutu nogurumu vai sāpes tik ļoti, cik viņš.
