Ups! Gambar ini tidak mengikuti Pedoman Konten kami. Untuk melanjutkan publikasi, hapuslah gambar ini atau unggah gambar lain.
Puisis uzlika roku uz maniem gurniem. Viņš maigi ar lūpām pieskārās manam kaklam, bet tad atkal pievērsās manām lūpām. Maigi iekodu viņa apakšējā lūpā, un puisis pasmīnēja. Es nedrīkstu ļaut šim notikt. Nedrīkstu. Uzliku rokas uz viņa krūškurvja. Man ir viņš jāatstumj, lai cik smagi tas nebūtu. Pastūmu puisi prom no sevis un novērsu skatienu, gandrīz zaudējot līdzsvaru.
-Nē, Džeimss!- Paskatījos uz viņu. Viņš bija apjucis. Drošvien, ka puisis negaidīja, ka viņu atstumšu. Jā, starp mums bija sava veida kaisle, bet tas viss bija sapnī, nejau šeit.
-Izbeidz, tev iepriekš nebija grūtības mani noskūpstīt.-
-Tieši tā! Iepriekš.- Izgāju ar roku caur matiem.
-Tātad tu nevēlies mani šobrīd noskūpstīt?- Viņš pienāca man tuvāk. Ļoti tuvu. Nopūtos un paraudzījos uz leju. Viņš ar pirkstiem pacēla manu galvu augšup, un es ieskatījos tieši viņa acīs. -Atlanta?-
-Es neesmu teikusi, ka nevēlos. Es saku, ka mēs nevaram.- Viņš ar vienu roku izgāja caur matiem.
-Kāpēc?- Viņš man to jautā? Viņš reāli to jautā?
-Jo tu esi tu, Džeimss. Es esmu es.- Viņš jautā, kāpēc mēs nevaram? Vai tad viņš nav tas, kas pret mani izturas slikti? Šķita, ka tas nebija labs arguments, jo pēc mana teiktā Džeimsa lūpam vāji skāra manējās. -Es tevi ienīstu.-
-Tu mani neienīsti.- Viņš pasmīnēja un dāvāja man vēlvienu skūpstu, šoreiz agresīvāku.
-Pie joda...- No istabas izstreipuļoja Klārdija. Mēs paskatījāmies uz to pusi. Viņa, ieraudzījusi mūs, izpleta acis. -Un šo es noteikti, ka negaidīju.- Džeimss atlaida mani un izgāja ar roku caur matiem, atkāpjoties. Protams! Kāpēc es nebrīnos? Kāpec es par to neiedomājos?
-Un tu nevienam neko neteiksi!- Viņš paskatījās uz Klārdiju. Meitene atspiedās pret sienu.
-Tu zini, ka es neko neteikt. Man nav vajadzīgas problēmas.- Meitene iesmējās.
-Gudra meitene.- Džeimss pasmīnēja. Un tas ir viss? Viņš šo visu vēlas turēt noslēpumā? Viņš nevēlas, lai cilvēki redz mūs kopā vai par mums kaut ko uzzin. To var apliecināt šī situācija. Un es kā muļķe uzķēros. Es atkal cerēju. Atkal. Šķita, ka alkahols no mana organisma ir izzudis, laikam tas bija labi. Es apsolījos vairs nekad nedzert, jo tad var sanākt daudz kļūdu. Šis ir kā piemērs.
-Zini, Džeimss...- Viņš paskatījās uz mani. Es pasmīnēju. -Ej ieskrieties!- Viņa sejas grimases uzreiz mainījās. Es nepievērsu tam vairs uzmanību. Pēc pateiktā es aizgāju prom, un viņš pat necentās mani apstādināt.
Ups! Gambar ini tidak mengikuti Pedoman Konten kami. Untuk melanjutkan publikasi, hapuslah gambar ini atau unggah gambar lain.
