My Life

Tu man vari uzticēties!

"Neesi vienīgā kura ir slapja!" Viņš sāka smieties.
"Paldies tev liels! Mans garastāvoklis ir sabojāts līdz -120%!" Es pateicu un sāku iet uz māju pusi. Aleksis sekoja aiz manis, sapratis ka viss nenogāja kā bija plānots. Es ienācu mājā un Sintija paskatoties uz manis un Alekša bija šokā.
"Kas notika?" Viņa jautāja skatoties uz Alekša.
"Sintij, piedod, bet tavs dēls ir idiots." Es teicu un uzgāju aukšā.
Es pārģērbos pidžammā un palīdu zem segas ar muguru pret durvīm.
Biju gamdrīz iemkgusi bet izdzirdēju Sintiju ejot pie Alekša. Sanāca noklausīties viņu sarunu.
"Kas īsti notika?" Sintija vaicāja.
"Nekas."
"Es gribu lai tu ar viņu sadraudzējies..."
"Kādēļ?"
"Es runāju ar viņas mammu, manu labāko draudzeni. Kimberlijai neesot draugu. Viņa ir noslēgta, klusa, un viņai ir ļoti grūti. Tētis viņai neļauj dejot, jo vēlas lai viņa atrod normālu darbu." Sintija skaidroja.
"Mammu, tu pārspīlē.." Aleksis teica.
"Klausies, es vienkārši negribu lai viņa ir atstumta. Viņas mamma palūdza, lai iedrošinātu viņu." Sintija nedaudz žēlīgā balsī teica.
"Es saprotu! Pacentīšos jā...tagad atstāj manu istabu."
Es jutos nedaudz dusmīga, bet biju nogurusi tādēļ aizmigu. Piecēlos ļoti agri. Ap pieciem klusām nogāju lejā un uztaisiju kafiju. Ar kafijas krūzi gāju uz istabu. Uzliku uz austiņām mūziku un sāku dejot, klusām dziedājot līdzi. (Dziedāju dziesmu-In the name of love) es iedomājos ka es dejoju kopā ar manu māsu. Mēs vienmēr dejojām lēnām, izdomājot kustības kopā. Dziesma beidzās. Es pacēlu galvu un ieraudziju Aleksi stāvot pie durvīm.
"Skaisti dziedi..." viņš smīnēja. Es metu viņam ar ķemmi bet viņš ātri aizvēra duvis un aizgāja. Izdzēru kafiju un nogāju lejā nolikt krūzi. Pie galda sēdēja Aleksis.
"Deja arī bija ok." Viņš smaidīdams smīnēja.
"Tev nav ar mani jādraudzējas ja tu nevēlies. Tavas mammas labā varu arī pietēlot ka man nav pretenziju pret tevi. Un problēmu ar cilvēkiem man arī nav. Nav jūsu daļa, kādēļ esmu nolēpumaina." Teicu un gāju augšā.
Uzgāju augšā un iegāju savā istabā ielaižot Pērli ar mani. Aiztaisiju aiz sevis durvis un abas ar Pērli atradāmies gultā. Es sēdēju savā laptopā kamēr Pērle murrāja pie manām kājām. Visu vakaru nosēdēju datorā. Bija jau divi naktī. Es negulēju.
Es sēdēju uz zemes un klusām raudāju, skatoties uz māsas atsūtīto sms...
"Dārgā māsiņ,
Piedod, bet esmu vīlusies. Es domāju ka tu mani mīli un ka vienmēr būsi blakus. Tu man pat nepzavani, kaut vai tev droši vien ir daudz laika. Es saprotu ka esmu tev apnikusi, bet es nespēju noticēt ka tu pat negribi man palīdzēt. Tētim ir taisnība. Tavs sapnis iznīcina visu."
Es izņēmu no somas mūsu bildi un apķērusi to noliecu galvu. Es klusām pie sevis čukstēju...
~Es vienmēr tevi mīlēšu!~
Es izdzirdēju vieglu klauvēšanu pie manām durvīm. Istabā ienāca Aleksis un ieraudzīdams mani uz zemes...
"Kādēļ neguli? Tu raudi Kimberlij?" Viņš ienāca aiz sevis aiztaisot durvis.
"Viss kārtībā!" Es raudot pateicu un iegāju savas istabas tualetē. Pēc mirkļā iznākdama no tualetes, Aleksis sēdēja uz manas gultas malas.
"Tā ir tava māsa?" Viņš rādija uz bildi kuru bija pacēlis no zemes, un uzlicis uz nakts plauktiņa. Es pakratiju galvu un apsēdos krēslā skatīdamās uz viņu.
"Piedod, ka iepriekš iemetu tevi ūdenī. Neizdevies joks..." viņš teica.
"Nekas.." es paskatijos uz loga pusi. Ārā lija lietus.
"Kāpēc raudi?" Viņš jautāja. Es paskatijos uz viņu ar nopietnu seju.
"Kimberlij, tu vari man uzticēties!" Viņš pārliecinoši teica.
"Nē..." es teicu un izgāju no manas istabas. Uzvilku kedas, un maiciņā ar šortiem izgāju ārā no mājas.
Es apsēdos aukstajās smiltīs un skatijos uz pēdām, kuras veda atpakaļ ceļu uz Sintijas mājām. Es paskatijos uz jūru. Es apgūlos smiltīs un skatījos zvaigznēs. Es biju laimīga, ka varu gulēt zem vienām un tajām pašām zvaigznēm, zem kurām guļ mani vecāki un māsa. Es izdzirdēju soļus un pārsalusi paskatijos pa kreisi.
"Es domāju ka tev noderēs.." viņš padeva man džemperi.
"nevajag." Es atteicu.
"Beidz... tu tūlīt nosalsi."
Es paskatijos uz viņu ar izmisuma pilnām acīm. Es paņēmu viņa džemperi un uzvilku to.
"Paldies." Es klusām noteicu.