My Life

...

Aizvēru aiz sevis durvis un devos uz savu istabu. Apgūlos gultā un atvērusi datoru, sāku meklēt sev darbu. Aizsūtiju ziņu uz kafejnīcu "Cerise" kas franciski nozīmēja ķirsis.
"Hey... zvanija Agnete! Lūdza lai mēs aizbraucam viņai pakaļ." Aleksis teica atverot durvis. Es aizvēru datoru un paņēmusi jaku teicu.
"Labi, braucam."
Iekāpu mašīnas priekšējā sēdeklī. Aleksis apsēdās pie stūres. Braucot Aleksis saņēma manu roku. Bijām klāt. Es atlaidu Alekša roku pirms Agnete bija iekāpusi mašīnā.
"Čauu! Kā gāja?" Viņa man iedodama buču jautāja.
"Ļoti forši. Aleksi, iebrauksim pa ceļam veikalā? Es gribu latté." Teicu.
"Jā protams. Agnet, ko tu ņemsi?" Viņš pajautāja manai māsai.
"Noteikti ka karsto šokolādi." Viņa atbildēja un piesprādzējās.
Kad bijām pie veikala, iedevu Agnetei naudu un teicu ka mēs pasēdēsim mašīnā. Kad Agnete aizgāja Aleksis paskatijās uz manis.
"Kas?" Es pajautāju.
"Nekas." Viņš atbildēja.
Saņēmu īsziņu no bankas.

"Jūsu kontā tika ieskaitīts +7 000€.
Konta atlikums: 23 000€
Pieejamais: 23 000€"

"Stulbais tēvs. Naudu skaitīt var, bet pazvanīt un pārrunāt situāciju nevar."
"Kim, nu neņem vērā." Aleksis man centās uzlabot garastāvokli.
"Aleksi. Beidz šo visu laiku atkārtot. Kas tas par tēvu kas var mani pamest tik vienkārši? Es esmu viņa meita.." es izmisīgi paskatijos uz viņu.
"Būs jau labi. Tev esmu es, Agnete..." viņš teica un paņēma manu roku.
Agnete iekāpa mašīnā, un mēs devāmies mājās.

*Pusnakts*
Es klusām aiztaisiju savas istabas durvis, lai māsa nepamostos. Atbloķēju telefonu, ļaujot gaitenim kļūt apgaismotam. Vismaz redzēju kur iet. Atvēru Alekša istabas durvis.
"Hey.." es teicu un aizvērusi durvis ielīdu viņam blakus.
"Man tev Kim bija jautājums." Viņš man teica.
"Nu?" Es paskatijos uz viņu.
"Tu mani mīli?" Viņš jautāja.
"Mīlu..." es nosarkusi atbildēju.
"Un tu mani mīli?" Es pajautāju viņam pretī.
"Ļoti...ļoti ļoti mīlu." Viņš atbildēja un iedeva man buču.
"Aleksi, jāiet gulēt. Man rīt ir darba intervija."
"Tajā kafejnīcā?" Viņš jautāja.
"Jā. Es ļoti ceru ka dabūšu to darbu. Negribas visu laiku sēdēt uz tēva naudas. Gribas izjust kā nauda nāk.." Es mēģināju Aleksim paskaidrot.
Es izdzirdēju soļus kas nāca uz Alekša istabu, un ātri palīdu zem segas. Pie istabas durvīm pieklauvēja Agnete. Aleksis uzlika uz manis spilvenus lai mani nepamanītu.
"Aleksi, tev nav lieka telefona lādētāja? Es savu atstāju pie draudzenes." Agnete jautāja ienākot istabā.
"Em. Jā! Paskaties tajā atvilknē." Aleksis pateica un norādija uz atvilkni. Agnete atrada lādētāju un gāja uz savu istabu.
"Arlabunakti." Viņa uzsmaidija Aleksim.
"Arlabunakti Agnet!" Aleksis jauki atbildēja.
"Tev ar Kim, arlabunakti." Pēkšņi Agnete pateica.
Es nedaudz paklusēju un nopūtusies zem segas teicu...
"Tev arī Agnet." Pateicu un dzirdēju durvis aizveramies.