Noņēmu no sejas segu un paskatijos uz Aleksi. Sāku smieties.
"Okey. Sanāk ka vairs nebūs jāslēpj tas ka esam kopā." Es smējos.
"Nebūs gan. Viņa likās pat priecīga no vienas puses." Aleksis pasmīnēja.
"Aizveries un ejam gulēt." Es uzsmaidiju un iekritusi spilvenā aizvēru acis.
Aleksis piebīdijās man tuvāk un apskāvis mani aizmiga. Pēc maza mirkļa aizmigu arī es.*No rīta*
Atvēru acis jo Aleksis runāja ar kādu pa telefonu. Viņš atvadijās un tad palīda atpakaļ zem segas. Viņš ievēroja ka esmu pamodusies.
"Labrīt." Viņš man teica.
"Labrīt. Ar ko tu tik agri runāji?"
"Ar manu labāko draugu Ritvaru. "
"Skaidrs. Cik ir laiks?"
"Astoņi un piecpadsmit minūtes."
"Ahh..jātaisās uz interviju. Pieskatīsi Agneti?"
"Jā, protams."
"Manis var arī mājās nebūt, jo man var paprasīt sākt darbu."
"Viss būs kārtībā! Mēs aizbrauksim uz kino, veikaliem un tā tālāk."
"Nu labi. Es eju sakārtot matus, saģērbties un braucu."
"Nu labi, attā!" Aleksis man uzsmaidija.*Kafejnīcā*
"Labdien Kelbijas jaunkundz. Mani sauc Monika. Esmu šīs kafejnīcas vadītāja."
"Prieks iepazīties!" Es uzsmaidiju un apsēdos krēslā.
"Jūsu CV ir rakstīts ka neesat strādājusi kafejnīcā, bet gribētu pamēģināt. Vai drīkstu jautāt, kur strādājāt līdz šim?" Monika smaidot jautāja.
"Es... es neesmu strādājusi. Līdz šim es nodarbojos ar dejām..bet tad zaudēju vecākus...un... es zaudēju viņus dēļ dejām. Tādēļ gribu laboties, un sākt jaunu dzīvi."
"Man ļoti žēl. Es neesmu ļauna, un es domāju ka ja cilvēkam dot iespēju, viņš var mainīties uz simts procentiem. Es domāju ka tu esi pieņemta, bet vai tev ir kādi kaitīgi ieradumi vai kāda lieta?" Monika man jautāja. Es nedaudz padomāju.
"Nu...es nepīpēju.. Dēļ slimības es nedzeru.. un esmu ļoti cītīga..." es stāstiju.
"Prieks dzirdēt. Pavadīšu tevi līdz virtuvei, iepazīsies ar kolēģiem. Darbs pie kases nav grūts un es domāju ka tu jutīsies diezgan labi. Ar kuru dienu esi gatava strādāt?"
"Varu sākt strādāt kaut vai tūlīt." Es uzsmaidiju.
"Jauki. Nu tad ejam.."
Mēs ienācām virtuvē.
"Meitenes, iepazīstaties ar mūsu jauno kolēģu Kimberliju. Kimberlij, iepzīsties... tās ir mūsu pavāres..Dace un Diāna. Mūsu viesmīle Natālija un mūsu tīrības ģēnijs Marta."
"Prieks iepazīties.." es kautrīgi pateicu.
"Meitenes, izrādiet lūdzu Kimberlijai mūsu darba vietu...un tad atpakaļ pie darba."
CITEȘTI
My Life
AventurăČau! Mani sauc Kimberlija Kelbija. Es dzīvoju Los Andželosā. Man ir 19 gadi, un mana aizrautība ir dejas. Es varu pavadīt visu dienu savā istabā un dejot, un naktī sēdēt zem segas un skatīties youtube video apgūstot jaunas deju kustības. Mana mamma...