My Life

Jaunumi

Es nošļūku gar sienu. Sāku raudāt.
Es zinu ka man tas nav veselīgi, vienkārši es nevaru! Es vienkārši jūtos izmisusi! Es nespēju dzīvot līdzi savai dzīvei. Es gribu kaut ko izdomāt, bet dzīve jau ir 50 soļus man priekšā... tas ir šausmīgi!
"Labi, Kim neraudi!" Aleksis pienāca man klāt un piecēlis mani kājās, apskāva mani.
"Piedod...pie..pieedood!" Es raudāju uzlikusi galvu uz viņa pleca.
"Viss būs labi. Mēs aizbrauksim uz slimnīcu, un veiksim visas pārbaudes! Dzirdi?"
"Tu nedusmojies?" Es aizvēru acis un uz mirkli padomāju par sevi.
"Nē.. bet tu dari nepareizi. Tu apsoliji ka nepīpēsi un nedzersi. Turi savu solījumu."
"Lūdzu, nesaki neko Agnetei! Ja viņa uzzinās, tad viņa sadusmosies! Un vecākiem arī."
"Apsolu.. ej dušā. Nomazgājies, nomierinies. Es gaidīšu tevi istabā labi?" Aleksis paskatijās uz manu noraudāto sarkano seju.
"Labi.." es klusām noteicu un gāju uz vannasistabu.

Nākošajā rītā mēs ar Aleksi devāmies uz slimnīcu. Agnete vēl gulēja. Mēs ieradāmies pie ārsta un es veicu visas analīzes un pārbaudes. Pēc pusstundas rezultāti bija gatavi un mani ar Aleksi iesauca ārsta kabinetā.
"Kādi ir rezultāti?" Aleksis nedaudz uztraucies jautāja.
"Jūsu rezultāti mani pārsteidza Ms.Kelbija!" Dakteris teica
Es saņēmu Alekša roku un aizvērusi acis, noliecu galvu uz viņa pleca.
"Ms.Kelbija, jūsu rezultāti ir normāli. Atšķirībā no pārējām pārbaudēm kas tika veiktas pagātnē, jums viss ir ideāli! Slimība, kura paredz ka jūs nevarat dzert alkaholu un smēķēt, ir brīnumainā kārtā pazudusi..." ārsts man uzsmaidija.
"Ko? T..tas nevar būt!" Es šokā teicu.
"Redz ka var, bet tas nenozīmē ka jums jāsāk smēķēt. Dzert alkaholu svētkos varat bet ar mēru! Pārējais viss ir ideāli! Analīzes ir perfektas." Ārsts teica.
Mēs ar Aleksi pateicāmies. Es biju šausmīgi laimīga ka ar mani viss ir kārtībā! Aleksis izgāja no kabineta un es gribēju dakterim pavaicāt par slimības pazušanu, bet tā vietā viņš iedeva man līmlapiņu un teica lai es to izlasu kad esmu mājās un kad esmu viena. Ieliku to kabatā un kopā ar Aleksi braucām mājās.

Ienācu mājās un novilkusi kedas, gāju uz tualeti. Atlociju līmlapiņu un tur bija rakstīts-

"Apsveicu Ms.Kelbija,
Jūs esat stāvoklī.. :) "

Es saplēsu lapiņu, lai neviens to neatrod, un devos no tualetes ārā ar smaidu. Es nespēju noticēt. Vienu mirkli likās ka esmu pārāk jauna lai dzemdētu bērnu, bet es parēķināju, un ja bērns dzims pēc deviņiem mēnešiem, tad man jau būs 20 gadi, jo pēc 2 nedēļām man ir dzimšanas diena.
Smaidīdama iegāju virtuvē un uztaisiju sev salātus.
~Tu būsi labākais bērns pasaulē~
Nodomāju skatoties uz savu vēderu.