My Life

Pirmā diena...

Ilgi nepagulēju. Pusē četros mani nedaudz pabikstija Aleksis.
"Mm?" Es pusaizmigusi nomurmināju.
"Ej gulēt uz savu istabu. Ja nē vēl nosalsi."
"Jā...labi..." es klusām nomurmināju un atkal iemigu līdz Aleksis paņēma mani un aiznesa uz manu istabu. Viņš mani apsedza un aizgāja prom.

No rīta pamodos un manā istabā ienāca Aleksis.
"Labrīt." Viņš teica.
"Labrīt. Kaut ko gribēji?"
"Jā. Mūsu ģimenei ir tradīcija, katru mēnesi saiet kopā un ietusēt. Mēs parasti braucam uz tantes Rozmarijas lielo vasarnīcu un palieka, tur pa nakti divas diennaktis. Ko saki? Brauksi līdzi?" Viņš jautāja.
"Em.. tas taču ir ģimenes pasākums!"
"Katrs līdzi var ņemt draugu... Brauksi?"
"Nuu..ja jau piedāvā.."
"Super. Šovakar jau braucam esi gatava. Agnete teica ka palikšot pie draudzenes."
"Okey.." es pateicu un cēlos augšā. Vakarā aizvedām Agneti pie viņas draudzenes un ar Aleksi devāmies uz vasarnīcu. Kad bijām klāt, ieejot iekšā sapratu ka visi jau ir klāt.
"Čau visiem! Prieks jūs atkal redzēt! Iepazīstaties, šī ir Kimberlija." Aleksis pateica un es nokautrējusies pamāju ar galvu.
"Droši iepazīsties un sēdies pie galda. Sākumā ir vakariņas un tad mēs ejam ārā pie upes ugunskura. Es ātri uziešu augšā uz istabu, uzlikšu telefonu lādēties." Aleksis teica.
Pirmā pie kuras es piegāju bija Alekša mammas Sintijas.
"Čau Sintij!"
"Kima! Prieks tevi redzēt! Skatos ka Aleksis tevi paķēra līdzi ko?" Viņa teica.
"Jā.." es klusām atbildēju. Sintija man pienāca tuvāk.
"Klausies, es negribu gan to tā jautāt, bet jūs esat kopā?" Sintija jautāja ar smaidu sejā.
"Ko? Nē! Man viņš pat nepatīk." Es nedaudz sameloju.
"Saulīt, es taču redzu ka tu melo.."  Sintija noteica un aizgāja. Iepazinos ar Alekša tanti Rozmariju, onkuli Dāvidu, māsīcām Annu un Santu, un Daudziem citiem radiniekiem.
Vēlāk nolēmu uziet augšā un apskatīties kurā no istabām es palieku pa nakti. Izrādās ka es esmu vienā istabā ar Aleksi, un viņa brālēnu Džeisonu. Visi bija noguruši tādēļ ugunskuru un stafetes atstāja rītdienai. Es uzgāju uz savu istabiņu un puiši jau sēdēja pufos, spēlēja xbox. Es klusām aizvēru durvis.
"Čau Kim. Kā tev patīk?"
"Ļoti forši." Es klusām noteicu.
"Šis ir mans brālēns Džeisons. Džeison, šī ir Kima."
"Ouu... Un cik ilgi?" Džeisons jautāja.
"Cik ilgi kas?" Aleksis jautāja pretī.
"Cik ilgi jūs esat kopā?" Džeisons smejoties jautāja. Es paņēmu pidžammu, un nosarkusi gāju uz tualeti pa ceļam dzirdot Aleksi.
"Mēs neesam kopā. Mēs esam parasti draugi."
"Uj, piedod..." Džeisons teica.
Pārģērbos un kad ienācu istabā, Aleksis jau bija savā gultā. Es ielīdu savā un paņēmu rokās telefonu. Pa istabas durvīm ienāca Džeisons ar 3 alus bundžām rokās (mums visiem ir 19 gadi)...
"Paķēru pa ceļam no ledusskapja. Domāju iepazīties tuvāk." Džeisons teica pasniegdams man alus bundžu. Es pakratiju galvu.
"Nu ņem.. es nekožu." Džeisons pasmaidija.
"Džeison, viņa nevar.." Aleksis teica un paskatijās uz manis.
"Kapēc? Atkarība?"
"Džeison.." Aleksis paskatijās uz viņu.
"Ko? Nu mani taču interesē!"
"Bet nevajadzētu."
"Nu taču nevar pateikt?"
"Nē.. nevar!" Aleksis nedaudz palika dusmīgs.
"Viss kārtībā Aleksi.. Džeison, man ir tāda slimība. Ja dzeršu, tas mani pamazām nogalinās." Es teicu un sakārtoju matus.
"Aa... nu labi. Tiešām piedod!" Džeisons pateica un iedeva alus bundžu Aleksim.
"Viss kārtībā!" Klusām noteicu.