My Life

Mājās...

Mašīna apstājās.
"Hey, Kim...mēs esam mājās.." Aleksis man čukstēja.
Es apsēdos sēdus. Aleksis atvēra mašīnas durvis un izkāpa no tās. Es sekoju aiz viņa. Džeisons aizslēdza mašīnu un mēs visi devāmies iekšā. Aleksis paskatijās uz manis un uzsmaidija. Es apsēdos viesistabā dīvānā un apsedzos ar segu. Aleksis izrādija Džeisonam viesu istabu. Džeisons palikšot pie mums līdz pusdienlaikam. Agnete būs mājās tikai rīt vakarā. Es sēdēju pie datora un tad Aleksis nonāca lejā.
"Kā jūties?"
"Labāk.."
Es atbildēju un aizvēru datoru.
"Es iešu gulēt. Ir jau divi naktī."
"Labi. Es vēl pasēdēšu pie sava datora."
Es gāju augšā. Ielīdu savā gultā un aizmigu.

Bija pusē četri no rīta. Es nebiju vēl gulējusi. Es nespēju noticēt manam tētim. Es neticēju ka viņš varēja mani tik vienkārši pamest. Es saķēru savu galvu, ieurbos spilvenā un vienkārši ļāvos manām jūtām izpausties.
Es piecēlos no gultas un izgāju uz sava balkona. Es apsēdos krēslā un elpoju svaigo gaisu līdz man palika auksti. Mana mute bija sausa, tādēļ nolēmu noiet lejā un no ledusskapja paņemt fantas bundžiņu. Nogāju klusām lejā un paņēmu to. Izslēdzu virtuvē gaismu un no tualetes iznāca Aleksis.
"Tu neguli?" Viņš jautāja.
"Nevaru aizmigt. Ko tu neguli?"
"Tas pats. Varbūt gribi paskatīties kādu filmu?"
"Random... bet nu labi!" Es uzsmaidiju.
Mēs nolēmām skatīties 'The Space Between Us'. Viesistaba bija pavēsa tādēļ nolēmām iet uz Alekša istabu un skatīties to tur. Iekārtojāmies ērti gultā zem segas. Sēdējām un ēdot čipsus skatijāmies filmu. Uz filmas beigām paskatijos uz Alekša kam bija asaras acīs.
"C'mon Aleksi! Neraudi!" Es sāku smieties.
"Beidz! Tas nav smieklīgi!" Viņš mēģināja noturēt smieklus.
Mēs abi skaļi iesmējāmies. Pēc brīža norimām un paskatijāmies uz viens otru.
"Kim?" Viņš palika nopietns.
"Kas?" Es drusku sabijos.
"Man tev ir jautājums.."
"Kāds?" Es drusku pievēru acis sākusi smaidīt.
"...Vai varu tevi noskūpstīt?" Viņš man pajautāja. Es mirkli klusēju.
"Iepriekšējās divās reizēs neprasiji...." es teicu un pieliecos viņam tuvāk.
"Bet protams.." es nočukstēju un mūsu lūpas saskārās.
*Tālāk sīkumos neieslīksim :D*

*No rīta*
Atvēru acis. Aleksis bija mani apķēris un saldi gulēja. Saņēmu viņa roku.
"Labrīt..." Viņš nočukstēja un iedeva man buču.
"Labrīt... ko taisīt brokastīs?" Jautāju.
"Mm...pankūkas." viņš atbildēja.
"Aah... kārumnieks atradies! Labi labi. Būs jums pankūkas." Teicu un izlīdu no gultas.
Saģērbos un taisijos iet lejā taisīt brokastis. Atvēru durvis un pagriezos pret Aleksi.
"Un manai māsai neko vēl neteiksim labi? Es gribu lai jūs viens otru labāk iepazīstat!"
Teicu un devos lejā smaidīdama. Uztaisiju pankūkas un piecēlu Džeisonu lai varētu kopā pabrokastot. Sēdējām visi pie galda un ēdām manis taisītās pankūkas. Valdija klusums līdz Džeisons ierunājās.
"Wow! Šīs ir brīnišķīgas pankūkas!"
"Nemaz nerunā! Tās ir vienkārši debešķīgas!" Aleksis piebilda.
Es sēdēju un vienkārši kratīdama galvu sarku nost. Vēlāk Džeisons taisijās jau braukt prom. Es pavadiju viņu līdz mājas vārtiem.
"Bija liels prieks iepazīties!" Viņš teica.
"Man arī! Droši brauc ciemos. Ceļu zini!" Uzsmaidiju.
"Paldies, ņemšu vērā!" Viņš pasmaidija un iekāpis taxi aizbrauca.