My Life

Nakts...

Kad puiši bija aizmiguši, paskatijos ārā pa logu. Ieraudziju baseinu un nolēmu izpeldēties. Uzvilku savu peldkostīmu un pa virsu kleitu. Klusām nogāju lejā. Izgāju ārā un novilkusi kleitu, pataustiju ūdeni. Tas bija silts. Nokāpu pa baseina trepītēm un iekāpu ūdenī.
"Nevari aizmigt?" Es izdzirdēju Sintijas balsi.
"Jā. Ne nāca miegs tādēļ nolēmu papeldēt."
"Kas tad jums tur īsti ir ar Aleksi?" Sintija pateica un savā peldkostīmā nolēma sastādīt man kompāniju. Viņa sāka peldēt apkārt baseinam, kamēr es apsēdos maliņā lai var runāt.
"Nu... nav nekas īpašs..."
"Bet tev taču viņš patīk?"
"Nu...... jā. Tā ir, bet es nezinu..mums ir parastas draudzīgas attiecības. Es viņa klātbūtnē jūtos diegan neērti un visulaiku sarkstu..."
"Parastas draudzīgas attiecības? Es gan tā nedomāju." Sintija pasmējās.
"Kādā ziņā?"
"Klausies. Starp mums runājot labi? Es zinu ka Aleksim tu patīc. Viņš vienā dienā pajautāja par tevi, un es uzreiz nojautu... kad paprasiju un lūdzu nemelot, viņš pateica ka tu viņam patīc." Sintija pasmējās un izkāpusi no baseina pameklēja kautko savas jakas kabatā. Viņa pienāca pie manis.
"Padomā par to. Šo te es atradu zem viņa galda. Bija izkritis no miskastes.."
Viņa man iedeva saburzītu lapiņu.
To bija rakstijis Aleksis.

"Dārgā Kimberlij,
Vēlējos tev pateikt, ka tu man ļoti patīc. Es vēlos katru nakti skatīties tavās brīnišķīgajās tumši zilājās acīs. Vēlos glaudīt tavus tumši brūnos matus. Vēlos sajust tavu silto roku manā plaukstā, un saprast ka tu esi man blakus. Es vēlos caurām dienām teikt ka tevi mīlu, un aizbraukt ar tevi tālu prom. Vēlos lai tu būtu mana...
Es tevi mīlu..."

Es pasmaidiju. Sintija bija aizgājusi. Ietinos dvielī un gāju atpakaļ uz istabu. Iegāju istabā bužinot manus matus dvielī. Gaismu neslēdzu iekšā lai nepamodinātu puišus. Uzvilku atpakaļ pidžammu un iegūlos gultā, bet nevarēju aizmigt. Man prātā bija ļoti daudz domu kas lika manam vēderam griezties kājām gaisā. Negulēju visu nakti un sēdēju pufos, sērfodama internetā. Pirmais pamodās Džeisons.
"Labrīt." Viņš man teica un es uzsmaidiju.
"Tu neesi diez ko runīga vai ne?" Viņš man jautāja.
"Esmu runīga tikai tad ja ir tēma par ko runāt, un ja man ir tuvs cilvēks ar ko runāt." Pateicu un pieliku telefonu lādēties, jo viņam bija mazāk nekā 12%.
"Skaidrs." Viņš pateica un paskatijās uz Alekša pusi, kas cēlās augšā. Es nolēmu iziet ārā, paelpot svaigu gaisu, pirms viņš pamodās. Izgāju no istabas ikdienas drēbēs, jo pidžammā sēdēt uz aukstiem pufiem nebija ērti. Izgāju ārā un apskatijos apkārt. Bija gandrīz vasaras vidus. Apkārt bija šausmīgi skaists skats un svaigs gaiss. Izvilku no kabatas cigarešu paciņu un ieliekot zobos cigareti apsēdos uz soliņa. Pa ieejas durvīm iznāca Aleksis un Džeisons.
"Mēs tevi meklējām." Aleksis teica un apsēdās man blakus.
"Tu pīpē?" Džeisons skatijās uz manis.
"Tā ir metafora. Viņa ieliek mutē cigareti bet nekad to neiededz, neļaujot sevi nogalināt." Aleksis teica.
"Zini, man arī ir mēle!" Es pasmējos.