-Y/N nāc brokastīs!- mani no miega iztraucēja Jungkooka maigā un melodiskā balss.
Pēc brīža es tomēr izvēlos no gultas un iegāju dušā , jo duša vienmēr uzlaboja manu garīgo kā arī aizbiedēja manu miegu.
Pēc dušas es piegāju pie sava skapja un meklēju piemērotu apģērba komplektu, kurš ir piemērots šodienas siltajam vasaras laikam. Pēc ilgās meklēšanas es beidzot izvēlējos un uzvilku šo...
Uzvilkusi savu apģērba komplektu es devos lejā uz virtuvi no kurienes nāca pasakaina smarža.
Iegājusi virtuvē es redzēju kā Jungkooks sēž pie galda un skatās savā telefonā. Es piegāju viņam no mugurpuses un cieši viņu apskāvu, iečukstot ausī klusu labrīt.
-Labrīt, manu Princess- viņš teica, ievelkot mani sev klēpī un noskūpstot mani.
Pēc skūpsta es apskatījos uz galda un tur stāvēja pasakains skats. Viņš bija uzcepis vafeles ar augļiem, kuras izskatījās šādi...
Kamēr brokastojām Jungkooks ierunajās...
- Princes, man tev ir pārsteigums, tāpēc paēd un uzvelc kaut ko skaistāku, precīzāk, uzvelc balles kleitu! - viņš teica un turpināja ēst savas vafeles, kamēr es gandrīz vai no šoka aizrijos.
Mans prāts bija pilns ar jautājumiem...
/Kur viņš mani vedīs?/
/Kāpēc vajadziga balles kleita?/
Domājot nemaz nepamaniīju, ka Jungooks ir jau pienācis man klāt un notupies ceļos.
-Princess, tev viss labi?
-Jā. Kāpēc prasi?
- Nu pēc tā ko es tev pateicu tu paliki bāla ....- Es viņam neļāvu pabeigt, jo uzrunāju pa virsu.
-Man viss kārtībā. Vienkārši aizdomājos kas tā pa vietu kur tu mani taisies vest, ka pat vajadziga balles kleita. - Es šaubīgi teicu, bet Jungooks tikai pasmaidīja ar savu šarmanto smaidu kuru es dievinu.
-Nesuztraucies tev tur patiks es apsolu... Bet tagad paēd un ej taisīties.
Es tikai pasmaidīju un turpināju ēst savas vafeles.
Kad es paēdu, es gāju uz mūsu istabu, lai atrastu piemērotu kleitu šim vakaram. Beidzot kleitu kuru biju uzvilkusi tikai vienu reizi, kad mani vecāki bija vēl dzīvi.
Jā manu vecāku nav vairs ar mani, jo viņi nomira pirms diviem gadiem, kad viņu lidmašīna avarēja un viņi bija starp tiem kuri neizdzīvoja...
Atceroties mūsu kopā pavadītos mirkļus, man nemanot nobira asara, bet es to ātri notrausu un uzvilu savu kleitu kura izskatījās šādi.
Kad biju uzvilkusi kleitu, kā arī uzlikusi make up un ieveidojusi matus, es devos uz pirmo stāvu, kur mani jau gaidīja Jungkooks.
Ieraugot mani viņš uzreiz beidz kārtot savu uzvalku un uzrnāja mani.
- Tu izskaties brīnišķīgi manu, Princes!
- Tici man tu vēl labāk.- par maniem vārdiem viņš tikai pasmaidīja un saņēma manu roku. Mēs kopā devāmies uz viņa manīšu un braucām uz ... Es pat īsti nezinu, kur mēs braucām, bet Jungkooks teica, ka man patikšot un es viņam uzticos, lai gan nedaudz satraukta biju...
Pēc garā ceļa mēs bijām klāt.
Izkāpjot no mašīnas man mute pavērās vaļā, jo mēs bijām atbraukuši uz restorānu.
*********
Sveiks lasītāj!
Šis ir man pirmas stāsts tāpēcceru, ka jums patīk pirmā daļiņa.
Man jums ir liels lūgums – neņemiet vērā visas kļūdas,kuras nejauši esmu pieļāvusi, bet tik un tācerams, ka jums patīk un spiežat zvaigznīti un komentējat, joman tas ir ļoti svarīgi.
Mīlu jūs un līdz nākošaidaļiņai!
YOU ARE READING
Tears | Jeon Jungkook and Park Jimin |
FanfictionMeitene vārdā Y/N dzīvo kopā ar savu draugu Jungkook laimīgi jau ilgu laiku , bet vai tā būs vienmēr? Vai laime nesīs tikai prieku vai arī tomēr bēdas, dusmas, un asaras? Uz šiem jautājumiem atradīsiet atbildes lasot šo stāstu.