Tears | Jeon Jungkook and Park Jimin |

Part 10

- Ak dievs, Y/N! Kas noticis? - Viņš satraukumā teica un skrēja pie manis.
- Es to vairs nevaru izturēt! Es viņu ienīstu! Es vairs negribu viņu redzēt! Es.... - Sapratusi ko es esmu pateikusi es uzreiz paklusu un pagriezos pret Jiminu, un varēja redzēt viņa sejā šoku.
- Y/N viss būs labi, bet par ko tu runā? - Viņš mani mierināja.
Man bija ātri jāizdomā meli, un nezināmu iemeslu dēļ man prātā ienāca Yoongi.
- Viņš man atkal zvanīja! Viņš... Viņš - To pasakot es atkal izplūdu asarās, jo es atcerējos jaukos momentus ar Yoongi un to kā viņš mani pameta.
- Y/N, runā! Kas ir viņš? - Viņš jau sāka palikt dusmīgāks.
- Yoongi! - Es viņam pateicu un lēnām sāku nomierināties.
- Kas ir Yoongi? - Viņš bija lielā nesaprašanā un tas bija saprotams, jo es viņam neesmu teikusi ne par Yoongi, ne par Jungkooku.
- Klau Jimin sarunājam tā... Es tagad atpūtīšos un vakarā pie vakariņām visu izstāstīšu, labi? - Es viņam teicu, jau nomierinājusies.
- Labi, bet pēc tam tev man obligāti viss jāizstāsta, bet tagad ej gulēt. - To pasakot viņš saņēma manu galvu rokās un noskūpstīja man pieri.

Es piecēlos pēc divām stundām un jutu, ka kāds mani cieši turēja. Es jau sapratu, ka tas ir Jimins tāpēc es lēni izrāvos no viņa apskāviena un gāju gatavot vakariņas.

Pēc apmēram stundas, vakariņas bija gatavas un es visu saliku uz galda.

Kad biju visu sakārtojusi, virtuvē arī ienāca Jimins.
- OH... Sveiks guļava- - es teicu, pieejot pie viņa un apskaujot. - vakariņas galdā - Es saņēmu viņa roku un vedu pie galda.
- Wow, Y/N, tu nu gan esi pacentusies! - Jimins no pārsteiguma iesaucās. - Un... Smaržo tik labi. - Viņš pagriezās pret mani un apskāva.
Es iesmējos par viņu un arī apskāvu.

- Labi pietiks, un tagad sēdies pie galda un paēd, citādāk ēdiens atdzisīs. - Es teicu atraujoties no viņa, un Jimins vienā acu mirklī bija pie galda. Es atkal par viņu iesmējos un arī apsēdos.

Tā mēs abi ēdām, līdz Jimins paskatījās uz manīm.
- Y/N, ko tu gribēji man pateikt? - Viņš man jautāja. Es uzrāvu uzaci.
- Par ko tu runā? Es negribēju ar tevi parunāt! - Es viņam teicu, jo es pa tiešām nesapratu par ko viņš runā.
- Pirms gājām gulēt tu apsolīji man pie vakariņām pateikt nu...par...Yoongi!- Viņš skaidroja, un tad man pieleca.

/ Es tač viņam sameloju par to, ka man Yoongi zvanīja un tāpēc es raudāju/
/ Akungs Y/N tu esi tāda aizmārša/

- Y/N?! - Mani no domām iztraucēja Jimins.
- Nu?
- Tad tu man pastāstīsi par viņu? - Viņš jautāja, un es uzreiz noliku karoti uz galda un gatavojos stāstīt,bet šoreiz bez meliem.
- Nu... Lieta tāda, ka es ar Yoongi bijām labākie draugi, kopš bērnības, man mamma teica, ka mēs bijām praktiski nešķirami, bet tad viņš pēkšņi aizbrauca prom uz citu skolu, ja es pareizi atceros, tad viņš mani atstāja, kad es vēl gāju pamatskolā. - To stāstot es atcerējos visus skaistos brīžus ar viņu, tas ir, ar Yoongi un man atkal sāka tecēt asaras. - Tikai tad, kad viņš mani pameta, tad tikai es sapratu, ko es jutu pret viņu un... - Es nepabeidzu, jo jutu, ka es krītu un man viss palika melns, bet tālāk es neko neatceros.