Gribējuši doties iekšā viņš mani apstādināja.
- Klau, varam tagad aprunāties? - Es pagriezos pret viņu un noktatīju viņa roku no sevis.
- Es atvainojos, bet man ar jums vairs nav par ko runāt, izņemot par darba lietām. - Es aizgriezos un kad grasījos iet iekšā viņš atkal mani apstādināja.
- Princes, lūdzu!To izdzirdot es sastingu, jo viņš mani nosauca par Princesi. Neviens nebija mani tā saucis divus gadus, un tagad atkal es dzirdu to vārdu no viņa mutes.
Pēc apmēram pusminūtes es attapos un pagriezos pret viņu.
- Dodu tev divas minūtes... Laiks sākas tagad. - Es paskatoties savā rokas pulkstenī teicu.- Klau, piedod man lūdzu par to ko es tev izdarīju pirms diviem gadiem, kad es tevi pametu, bet lūdzu saproti es tā nekad nedarītu, ja tas nebūtu tevis labā... - es viņam ne ļāvu pabeigt.
- Tu saki, ka tu tā darīji manis labā? Ja tas būtu manā labā tu mani nepamestu. - Es sāku palikt nikna, taču nomierinājos.
- Princes es tevi mīlēju, mīlu un mīlēšu, bet saproti arī mani, man bija jādodas darba darīšanās uz...
- Viss tavs laiks ir beidzies, un zini ko es tikai tagad sapratu, ka darbs bija tev svarīgāks nekā es, kā arī ja es vēlreiz dzirdēšu, ja tu mani tā nosauc tev nepaveiksies tā kā tagad. Tāpēc ja atļausiet es tagad došos Mr. Jeon. - Ar to es pagriezos un devos meklēt Jiminu.Atlikušais vakars pagāja tā tīri normāli, jo viņš mani vairs neuzrunāja, vienīgi es brīžiem ieraudzīju to, ka viņš mani vēru.
Pēc 2 nedēļām!
Ir pagājušas divas nedēļas kopš balles un mūsu sarunas. Kopumā šis laiks mums, tas ir, man un Jiminam pagāja tīri labi. Norunājām, ka kāzas būs pēc mūsu dēla piedzimšanas. Jā man ar Jiminu būs dēls. Protams es gribēju meitiņu, bet toties mans dēliņš līdzināsies Jiminam, vismaz es tā domāju, un tas ir vēl labāk.Runājot par Jungkooku... Mēs tiekamies tikai darbā un parunājām tikai jaunā projekta īstenošanu, kā arī tā gaitu, vienvārdsakot mēs ieturam tikai darba attiecības.
Rīts. 7:30
Es piecēlos no sava modinātāja, kurš sāk mani celt un brīžiem man tas krīt uz nerviem. Pēc piecu minūšu vārtīšanās pa gultu es beidzot izvēlos no tās un iegāju dušā. Pēc dušas es kā pareizi iegāju savā skapī un atradu drēbes šodienai.
Pēc tam es devos uz vīru, kur rosījās Jimins, vismaz man tā likās, jo atverot virtuves durvis es ieraudzīju negaidītu skatu sev priekšā.
-Umm... Jungkook? - Es nedroši vaicāju, jo vismaz no mugurpuses tā izskatījās.
- Ou! Labrīt, Y/N! - Viņš pagriezās pret manis. - Vēlies brokastis?
- Labrāt... - Es piekrītu, lai gan to negribēju, jo tagad es varētu apēst kaut vai pasaulē lielāko kūku. - Ko tu vispār šeit dari? Un kur ir Jimins?
-Ou! Viņš man piezvanīja, lai atnāku un aizvedu tevi uz darbu un parūpējos par tevid,jo viņam bija agrāk jāaizbrauc uz biroju. - Viņš man skaidroja, kamēr nolika man šķīvi priekšā.Es no šoka izolētu acis, jo man viņš nekad neko īpašu negatavoja. Es paskatījos uz viņu un viņš samulsa.
- Kas?- Viņš nesaprata kāpēc es uz viņu tā skatos.
- Kāpēc tu to dari? Ja tas tāpēc, lai es tev piedotu, tad tu rūgti maldies, jo es vēlos, lai arī turpmāk mēs ieturam darba attiecības, tāpēc vari droši necensties! - Es viņam skaidroju.
- Klau es to nedaru, lai izlūgties tavu piedošanu, vienkārši es vēlos, lai tu saprastu, ka tu man esi svarīga un vienmēr būsi mana Princese, lai arī tu to nevēlies, bet tā būs. - Pēc tiem vārdiem es jutu, ka man sāk birt asaras un, kad Jungkooks to ieraudzīja, viņš uzreiz skrēja un samīļoja mani, bet es viņu atgrūdu.
- Nevaig Jungkook! Nevaig! Tu mani sāpināji un es tev to tik viegli nepiedošu, ja vispār piedošu, tāpēc neuzdrošinies man vairs nekad pieskarties un tagad ej. - Es caur asarām teicu.
- Bet man tevi jānogādā darbā! Jimins... - es viņam neatļāva pabeigt.
- Es teicu tagad brauc prom un vairs nekad šeit nenāc saprati mani?- Es jau sāku palikt nikna, bet par laimi viņš aizgāja, pirms es pa visam satrakojos.Kad viņš aizgája es centos nomierināties un aizgāju pēc telefona, lai pateiktu, ka es sākot ar rītdienu ņemu dekrētu, jo man pietiek, ja es pat viņa seju negribu redzēt, kur nu vēl ar viņu sastrādāties.
Paņēmusi telefonu un gribējusi uzspiest Jimina numuru istabas durvis atsprāga vaļā un tur stāvēja....
YOU ARE READING
Tears | Jeon Jungkook and Park Jimin |
FanfictionMeitene vārdā Y/N dzīvo kopā ar savu draugu Jungkook laimīgi jau ilgu laiku , bet vai tā būs vienmēr? Vai laime nesīs tikai prieku vai arī tomēr bēdas, dusmas, un asaras? Uz šiem jautājumiem atradīsiet atbildes lasot šo stāstu.