Meitene vārdā Y/N dzīvo kopā ar savu draugu Jungkook laimīgi jau ilgu laiku , bet vai tā būs vienmēr?
Vai laime nesīs tikai prieku vai arī tomēr bēdas, dusmas, un asaras?
Uz šiem jautājumiem atradīsiet atbildes lasot šo stāstu.
To dzirdot man iestājās šoka brīdis un es nezināju ko darīt. Raudāt? Smieties? Kliegt? Tas viss jauca man prātu.
Pēkšņi mani no domām iztraucēja Jungkooka balss. -Y/N, ko saki? Vai tu būsi mana sieva? - Un tu vēl prasi? Protams Kookie, ka es būšu tava sieva-To pasakot Jungkooks uzreiz piecēlās kājās un noskūpstīja mani, un līdz ar to sāka skanēt aplausi no visas telpas.
Pēc dažām minūtēm mēs atrāvāmies un tvērām gaisu.
Kopumā arī pārējais vakars pagāja jautri, jo es satiku daudz draugus, kā arī iepazinos ar Jungkooka draugiem.
Aizbraucot mājās, mēs abi iegājām dušā, pārģēbāmies un devāmies gulēt.
No rīta mani pamodināja kafijas smarža, kuru Jungkooks bija izvārījis.
- Labrīt Kookie. - Es ar smaidu sejā teicu. -Labrīt Princes. - Viņš atbildēja un pasniedza man tasīti ar kafiju. - Klau Kookie, kādi šodienai plāni? - Es viņam jautāju, kamēr iemalkoju kafiju. - Nu man ir jāaizskrien līdz birojam un jānokārto daži sarežģījumi, kuri ir radušies projekta īstenošanas gaitā. Kāpēc prasi? - Viņš teica. - Nē es domāju šo dienu pavadīt kopā ar tevīm, bet ja tev ir jādodas es saprotu.- Es noskumušā balsī atbildēju. - Neskumsti princes vakarā es būšu viss tavā rīcībā, bet tagad man jādodas. - To pasakot viņš deva man īsu skūpstu un devās uz durvju pusi - Līdz vakaram Y/N! - Viņš pateica un izgāja pa durvīm, bet es paliku gultā sēžot ar kafijas tasi rokās.
Kad izdzēru kafiju es iegāju savā ik rīta dušā lai atsvaidzinātos un aizbiedētu miegu.
Pēc dušas es piegāju pie skapja, lai atrastu drēbes šodienai. Pēc dažām minūtēm es beidzot atradu savu šīs dienas apģērba komplektu, kurš izskatījās šādi.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Pēc tam es izdomāju uztaisīt sev brokastis. Brokastīs es uztaisīju vienkāršas desmaizītes ar tēju.
Pēc brokastīm es piegāju pie sava datora lai ieietu sociālajos tīklos, lai apskatītos kas jauns ir noticis šajās dienās. Pēc apmēram pusstundas es izdomāju uztaisīt savu CV, jo rīt es vēlējos jau sākt meklēt darbu.
Kad pabeidzu savu CV es izdomāju nedaudz atlaisties, jo biju nedaudz sagurusi.
Pēc apmēram stundas es piecēlos no tā, ka mājas durvis pēkšņi atsprāga vaļā. Es uzreiz izlēcu no savas gultas, jo man sametās bail, jo tas tik pat labi varēja būt arī kaut kāds maniaks vai kas cits.
Es ātri aizskrēju un aizslēdz istabas durvis, jo drošība ir pirmajā vietā, un izdomāju pazvanīt Jungkookam.
Es viņam zvanīju vairākas reizes, bet nevienu no tām viņš nepacēla. Es jau gribēju zvanīt policijai, bet pēkšņi es dzirdēju, ka persona, kura ir manā mājā, paraustīja istabas durvis.
Es paņēmu vienu vāzi, kas man bija pa rokai un gāju vērt vaļā durvis. Kad es atvēru durvis un gribēju jau tai personai sist kāda roka mani apturēja. Ieraudzījusi personu, kas tur bija, es sāku lēnām nomierināties, jo tur stāvēja, neviens cits kā man eņģelītis un topošais vīrs.
- Jungkook akdievs tu mani tā nobiedēji- Es viņu ātri apskāpvu, bet pēkšņi viņš mani atgrūda un es nesapratu, kas notiek. - Kookie tev viss labi? Kas notiek?- Kad es to pateicu viņam notecēja asara.
Vēl aiz vien nošoka es noskatījos kā viņš aiziet apsēsties uz gultas malu un aicināja man sēdēt viņam blakus. Es lēnām aizmīņāju līdz gultai un apsēdos viņam blakām un gaidīju kad viņš paskaidros, kas noticis. Pēkšņi viņš ierunājās. -Y/N mums jāšķiras!
