Tears | Jeon Jungkook and Park Jimin |

Part 17

Attapoties es grasījos doties prom, bet viņa roka mani apturēja.
- Y/N, varam aprunāties? - Viņš izmisīgi jautāja.
-Mums nav par ko runāt! - es nikni atcirtu.
- Y/N, lūdzu - Viņš nepiekāpās.
- Jungkooks, es teicu laid! - es jau sāku palikt nikna.
- Y/N.... - Viņš nepaspēja pabeigt, kad kāds iejaucās pa vidu.
- Jungkook, viņa teica, lai tu atlaid viņu vaļā! - tas bija Tae tae. Es uzreiz viņu apskāvu, un es jutu, ka es tūlīt sākšu raudāt. Lai gan es neredzēju Jungkooka skatienu, es jutu, ka viņš nav apmierināts.

Kad Tae tae mani atlaida, viņš paskatījās uz manīm.
- Y/N, tev ir laiks doties atpakaļ pie Jimina, jo viņš jau izskatās noraizējies. - Viņš skaidroja, un es tikai pamāju un devos pie Jimina.

Atgriezusies, es nekur neieraudzīju, Jiminu, bet tad skatuves gaismas iedegās un tur stāvēja Jimins. No sākuma es biju šokēta, bet tad viņš sāka runāt.
- Vispirms, es vēlos pateikties visiem kuri ir ar mani un manu jauno sievu šeit ar mums un kuri mūs ir atbalstījuši. - Viņš iesāka - Vēl es vēlējos pateikt to, ka mūsu jaunais projekts tuvojas beigām, un tas ir pateicoties Jungkookam, un Y/N, jo bez viņiem es to nepaveiktu, bet īstais iemesls kāpēc es šei stāvu ir tas, ka es vēlos uzsaukt tostu. Y/N, šis tosts ir par tevi. - To dzirdot es piecēlos no savas sēdvietas un devos skatuves virzienā. - Y/N, tu esi mana saule, kurā apspīd pasauli dienas laikā, mana zvaigzne, kurā izgaismo nakts tumšās debesīs, bet pats galvenais, tu esi mana sirds, jo bez tevīm es nebūt tas Jimins, kurš pašreiz stāv šeit tavā priekšā, jo tu ieviesi manā dzīvē jēgu, tu ieviesi manā dzīvē vairāk prieku, un mazāk skumjas. Y/N es esmu laimīgs, ka tu pie altāra pateici 'Jā' vārdu, un es tagad varu teikt vārdus, kurus es gribu teikt, jau kopš tavas pirmās darba dienas : Y/N tagad tu esi mana un tikai mana, es tevi mīlu un nekad nelaidīšu vaļā, tāpēc tosts par tevi mans mīļā. - To dzirdot man nemanāmi nobira asaras, un es vairāk neko nedzirdēju, jo biju pārāk aizkustināt.
Es attapos, jo Jimins nāca pie manīm,un es momentā viņu apskāvu.
- Es mīlu tevi Jimin - es teicu vēl aizvien raudot.

Viss pārējais vakars pagāja diezgan mierīgi, jo Jungkooks mani vairs netraucēja, es beidzot varēju aprunāties ar Tae tae, un es paskaidroju viņam situāciju, kāpēc es izšķīros no Jungkooka, un par laimi viņš bija saprotoš.

No rīta es piecēlos ļoti mudra, jo beidzot manā dzīvē bija noticis, kāds laimīgs brīdis,vismaz es tā ceru.

Nogājusi lejā uz virtuvi, es ieraudzīju Jiminu, kurš jau gatavoja brokastis.

Piegājusi viņam klāt es viņu apskāvu no mugurpuses. - Labrīt, saulīt!- Viņš iesaucās. - brokastis drīz būs gatavas. - Viņš teica.
- Labi, kad ir gatavs pasauc mani, es došos uz viesistabu. - ar to es devos ārā no virtuves.

Iegājusi viesistabā, man acis pavērās no šoka, jo man priekšā stāvēja dāvanu kaudze.

Es devos klāt pie dāvanām, lai sāktu tās izpakot, un manu uzmanību pievērsa viena vēstule.

Atverot to vaļá tur iekšā bija neliels teksts.

Y/N!
Es redzu, ka tu beidzot esi laimīgā, un man prieks par to, bet es nerakstu tāpēc.
Es vēlējos tev pateikt to, ka vakar, kad tu stāvēji pie altāra es vēlējos būt Jimina vietā, un kad tu pateici vārdu 'Jā' man sirds salūza vēl mazākās lauskās nekā dienā, kad mēs izšķīrāmies.
Bet es ceru, ka tu ar Jiminu būsi laimīga un izbaudiet medusmēnesi.
Jungkooks!

To izlasot es vēstulē sataustīju vēl kaut ko. Izņēmusi to ārā, es ieraudzīju gredzenu,bet tad nebija vienkārši gredzens, bet gredzens kuru Jungkooks deva man, kad mēs saderinājāmies.