Tears | Jeon Jungkook and Park Jimin |

Part 18

Es uz gredzenu skatījos pārāk ilgi, jo Jimins jau bija atnācis pie manis un ieraudzījis, ka es skatos uz gredzenu ierunājās.
- Y/N? Tev viss kārtība? - viņa balsī bija raizes.
- Jā, vienkārši es vienā no aploksnēm atradu šo gredzenu, un vēstuli, kurā mums novēlēja labu medusmēnesi! - es skaidroju, bet to, kas vēl bija rakstīts vēstulē es viņam nepateicu.
- Tad jauki. Un vispār brokastis ir gatavas- viņš skaidroja.

Pēc brokastīm mēs devāmies sakrāmēt mantas ceļojumam, lai varam doties uz lidostu, lai lidotu uz Spāniju.

Ir pagājušas trīs nedēļas un ir jau pagājusi nedēļa, kopš esam atgriezušies no ceļojuma. Ceļojums pagāja diezgan aizraujoši, lai gan mēs baigi neizklaidējāmies.

Darbā arī mēs bijuši neesam, tāpēc projekta pilnveidošana ir apstājusies, bet es ar Jiminu atsāksim strādāt uzreiz pēc Ziemassvētkiem, kuri ir jau rīt.

Šorīt es piecēlos diezgan agri, lai gan es guļu vismaz līdz desmitiem, ja nē ilgāk.

Nomazgājusies es nepārģērbjoties devos lejā uz virtuvi, jo es biju ļoti izsalkusi.

Apsēdusies pie galda es grasījos ēst, bet tad es sajutu divas rokas apkampjot mani, es uzreiz pasmaidīju.
- Labrīt Jimin! - es priecīgi iesaucos.
- Labrīt, Y/N. Kādi tev šodien plāni? - Viņš jautāja, atraujoties no manīm.
- Nu es biju iedomājusies nosvinēt svētkus kopā ar tevīm. Kāpēc prasi? - es biju nesaprašanā.
- Varbūt aizejam ciemos?
- Pag kā tu to domā? Pie kā ciemos? - Es jau sāku nedaudz satraukties.
- Nu man tiko zvanīja Jungkooks, un uzaicināja mūs ciemos. - To dzirdot, es gandrīz vai paģību.
- Kāpēc? Kāpēc tieši pie viņa? Nevaram aiziet citur pa svinēt svētkus? - Es centos izklausīties normāli, lai Jimins nemana manu satraukumu.
- Vienkārši viņš teica, ka tur būs arī daži mūsu darba kolēģi, un viņš grib tur arī mūs redzēt. - Jimins skaidroja, un es tikai pamāju. - Nu Y/N? Ko saki? - Viņš jautāja.
- Nu ja jau tu tā vēlies varam jau aiziet, vismaz man nebūs lieki jāgatavojas svētkiem. - Es centos izklausīties mierīgs - Cikos mums tur ir jābūt? - Es satraukti jautāju.
- Jungkooks teica, ka ap pieciem, lai esam klāt. - Jimins atkal skaidroja, un es tikai saprotoši pamāju.

Brīvajā laikā, kas man bija, līdz došanās pie Jungkooka, es pagatavoju cepumus līdzņemšanai, lai nav jāierodas tukšām rokām.

Kad biju pabeigusi bija pulksteņa četri, un tas nozīmēja, ka ir stunda laikā, līdz svinībām, tāpēc es devos meklēt ko uzvilkt.
Pēc ilgās meklēšanas es atradu tērpu, kas manuprāt likās ļoti piemērots šodienai.

Kad biju gatava es devos lejā, kur jau stāvēja Jimins.
Ieraudzījis mani viņš sastinga ar atplestu muti. Es par viņu iesmējos.
- Aizver muti dārgais, savādāk vārna ielidos. - Viņš uzreiz aiztaisīja muti un nāca manā virzienā.
- Esi gatava? - Viņš jautāja.
- Jā. Tikai jāaiziet pēc cepumiem uz virtuvi pakaļ. - ar to es aizgāju uz virtuvi, lai paņemtu cepumus. Kad biju tos paņēmusi es devos uz mašīnu, kur mani jau gaidīja Jimins, kurš bija man atvēris vaļā durvis.
- Lēdijām priekšroka. - Viņš teica un pasmaidīja ar savu piemīlīgo smaidu. Es tikai pasmējos par viņu un iekāpu mašīna un drīz vien arī Jimins.

Nonākuši pie Jungkooka mājas, es to apskatīju kārtīgi, un sapratu, ka tā vēl aizvien ir tā pati māja, kur mēs dzīvojām, kad bijām vēl kopā.

Negribīgi es devos uz ieeju, jo es sapratu, ka ieejot iekšā man atmiņā atsauksies vecie notikumi.

Pieklauvējuši pie durvīm, tās nekavējoties, atvēra Jungkooks.
- Svaiki! Nāciet droši iekšā - Viņš iesaucās un mēs devāmies iekšā. Apskatot priekštelpu, es sapratu, ka nekas arī iekštelpās nav mainījies.

Aizdomājusies es nepamanīju, ka Jimins ir jau pie pārējiem viesiem, un es esmu palikusi divatā ar Jungkooku.
- Umm... Y/N? Tev viss labi? - mani no domām iztraucēja Jungkooks.
- OH... es izcepu cepumus, lai būtu vēl kas, ko uzkost. - Es skaidroju, pasniedzot viņam paplāti ar izceptajiem cepumiem. - Umm... es nu došos pie pārējiem. - Es teicu un aizskrēju uz viesistabu.

Ieejot iekšā es ieraudzīju Jiminu, kurš sēž dīvānā un runā ar kaut kādu sievieti, es uzreiz nedomādama devos pie viņa un apsēdos viņam klēpī.
- Dārgais, kur tu paliki? - Es centos neizklausīties greizsirdīga.
- Y/N, es te pat vien biju, nevajag satraukties. - viņš teica, un ar to istabā arī ienāca Jungkooks.
- Paldies, visiem, kas šodien ir šeit, un nenoraidīja manu ielūgumu. - Jungkooks iesāka. - Varbūt kāds vēlas kafiju? - viņš jautāja, un lielākā daļa cilvēku piekrita,un ar to viņš nozuda no istabas.

Ilgi domādama es izdomāju doties ar Jungkooku aprunāties, lai visam pieliktu punktu, un ar to es arī devos uz virtuvi, aizbildinoties Jiminam ar to, ka es iešu palīdzēt Jungkookam.

Ieejot virtuvē es ieraudzīju Jungkooku, kurš jau gatavoja kafiju. Lēnām piegājusi viņam klāt es saņēmos, lai viņu uzrunātu.
- Te nekas nav mainījies. - mani vārdi, bija gandrīz vai kā čukst, bet ar to pietika, lai viņš sabītos.
- Y/N? - Viņš jautāja lai pārliecinātos vai viņš nekļūdās.
- Jā, Jungkook, tā esmu es! - es teicu, bet šoreiz nedaudz skaļāk. - Es atnācu aprunāties, kā pienākas, lai varam visām pielikt beidzot punktu. - Es turpināju.
- Klau Y/N, es esmu gatavs uz visu, lai mēs paliktu kaut vai draugi, saki ko man darīt es uzreiz to izdarīšu. - Viņš teica un viņa balsī varēja manīt cerību un vainas apziņu.
- Jungkook vaina nav tajā, ka es negribu būt draugos ar tevi, vienkārši, tev jāsaprot tas, ka es esmu kopā ar Jiminu, un es nevēlos, lai tu jaucies mūsu attiecībās, savādāk mēs vairs nebūsim nekas, pat ne draugi. - pēdējos vārdus es izsakot, man acīs sariesās asaras.
- Y/N, es apsolu, ka es darīšu visu, lai tu esi laimīga, jo tu esi man ļoti svarīga. - Kad viņš to pateica es grasījos doties projām, bet Jungkooks parāva mani aiz rokas un apskāva mani. Es centos pretoties, bet lieki, jo viņa apskāviens bija ļoti cieš, un es sāku raudāt, jo man viņa tuvums pietrūka, bet es nevarēju ļauties savām patiesajām jūtām, jo es esmu precējusies ar Jiminu, un es nevēlos, lai viņš izjūt to pašu ko es izjutu, kad Jungkooks mani pameta, es to nepieļaušu nekad.

********

Sveiki, visiem!
Šodien es ieliku, nedaudz garāku daļu, jo iespējams, ka nebūs ilgi daļas, jo tuvojas skola, un man ir lēnām jāsāk gatavoties tai, bet es apsolu, ka nākošnedēļ es centīšos ielikt vismaz vienu, jaunu daļu.
Mīlu jūs😘