Tears | Jeon Jungkook and Park Jimin |

Part 15

Taehyung
Sveika Y/N!

Es.
Tae tae! Ak kungs tik sen neesam tikušies un vispār runājuši. Kā tev klājas?

Taehyung.
Man iet labi. Dzirdēju, ka tev būs kāzas, bet diemžēl ielūgumu neesmu saņēmis drīkstu arī aizbraukt?

To izlasot es atcerējos, ka es aizmirsu arī Tae tae nosūtīt ielūgumu, un es baidos par to ko viņš teiks, ja pie altāra ieraudzīs Jiminu nevis Jungkook, jo viņš visus šos gadus ir bijis prom darba darīšanās un mēs neesam satikušies, bet tomēr viņš vēl joprojām ir man labs draugs tāpēc es viņam ļaušu nākt.

Es.
Protams, ka tu arī vari nākt, jo es tā esmu sailgojusies, tāpēc es būšu priecīga tevi satikt.

Taehyung.
Tici man Y/N es arī, bet tik un tā es nevaru sagaidīt kā tu izskatīsies, bet cerams ka vēl skaistāka nekā parasti, un es jau nevaru sagaidīt Jungkooka sejas izteiksmi, kad viņš tevi ieraudzīs🤣

Es.
Klau mans topošais vīrs nav Jungkooks, jo mēs izšķīrāmies pirms diviem gadiem...

Taehyung.
Bet kas tad?

Es.
Klau man tagad jāiet. Tiekamies kāzās OK?

Taehyung.
Protams. Labi tad pagaidām ata.

Ar to arī es noliku telefonu, un devos gulēt.

Šorīt es piecēlos ļoti satraukta, jo ir jau pagājuši nedēļa un šodien ir mana kāzu dienu.

Lai man šodien nav jāskraida pa pasauli, lai aizbrauktu un sakopts, tad friziere nāks pie manīm, kā arī manu kleitu atvedīs uz manām mājām.

Kad biju gatava es biju ļoti apmierināta,jo makeups bija ļoti gaiš un manuprāt ļoti piemērots.

Ar frizūru arī es biju apmierināta un kleita arī bija tieši tāda kādu es gribēju.

( Ignorējiet to, ka tā nav Y/N)

Kad biju gatava bija vēl apmēram bija 45 minūtes palikušas līdz kāzu sākumam, un ceļš ir apmēram pusstundu garš līdz norises vietai.

Izgājusi ārā es ieraudzīju apbrīnojamu skatu. Man priekšā stāvēja izrotāts limuzīns, kurš bija vienkārši pasakains.

Iekāpusi iekšā, es jūtos nenormāli laimīgā, lai gan es jutu, ka kaut kas šodien notiks ne tā kā tam būs jānotiek.

Nonākusi ceremonijas vietā es sāku ar vien vairāk satraukties, jo es aizmirsu sarunāt kādu, kas mani vedīs pie altāra, jo mani vecāki ir miruši un...

Manas domas iztraucēja telefona zvans un tas bija Jimins.

- Sveiks Jimin! - es priecīgi iesaucos.
- Sveika Y/N! Klau es sarunāju cilvēku kurš vedīs tevi pie altāra... - Viņš izklausījās apmierināts ar savu izvēli, bet es degu nepacietībā.
- Nu saki kurš tas ir?
- Es izvēlējos... - Viņš speciāli vilcinājās -... Ir Jungkooks. - Viņš teica un varēja just, ka viņš ir nereāli laimīgs, bet es to dzirdot gandrīz aizrijos ar pašas siekalām.
- Y/N? Tu vēl tur esi? - manas domas iztraucēja Jimina balss. Saņēmusies es viņam atbildēju.
- Protams, ka esmu. Tad... jau tiekamies pie altāra - es teicu neveikli iesmējusies un nometu klausuli, pirms viņš paspēja man atbildēt.

Nonākusi norises vietā, es satraucos arvien vairāk, jo līdz sākumam bija atlikušas tikai piecpadsmit minūtes.

Aizdomājusies es nemaz nepamānīju, ka kāds atver limuzīna durvis un apsēžas man blakām, līdz persona saņēma manu roku un ierunājās.
- Tu izskaties brīnišķīgi šodien. - Es jau atpazinu to balsi, un mana sirds sāks sisties ar vien ātrāk un ātrāk, un es neuzdrošinājos paskatīties uz viņu, jo tā bija persona, kuru es visvairāk negribēju redzēt.