Tears | Jeon Jungkook and Park Jimin |

Part 22

- Es atstāšu jūs vienus - Tae ieminējās pirms pameta virtuvi.

Es ar Jungkooku bijām apskāvušies, kādas piecas vai desmit minūtes, bet tad atrāvāmies.
- Y/N, es tā biju noilgojies, pēc tava tuvuma, piedod man lūdzu. - Jungkooks, teica un skatījās man acīs ar nožēlas pilnu acu skatienu.
- Kookie, piedod arī tu man, ka es tev liku tik ilgi gaidīt, vienkārši saproti arī tu mani. Tu mani sāpināji, un... - Es nepaspēju pateikt, kad Jungkooks ietrieca savas lūpas manējās,un es protams atbildēju skūpstam.

Mūsu skaisto momentu izjauca, tas, ka virtuves durvis ar lielu blīkšķi atsprāga vaļā, un mēs protams ātri atrāvámies, un paskatījāmies, kas ir ieradies, un izjaucis momentu, kuru es tik ilgi gaidīju.

- Jimin? Ko tu te dari? Es tev teicu, lai nemeklē mani! - es biju šokā, un arī nikna, ka Jimins mani meklēja.
- Y/N? Vispirms tu man paskaidro, kas šeit notiek, jo tiklīdz es no Tae uzzināju, ka tu esi pie viņa, un vēl pie tam ar Jungkooku vieni, es momentā skrēju šurp, lai to visu pārtrauktu. - Viņš bija ļoti nikns, bet es viņu varēju saprast, jo ne katru dienu, mēs strīdamies, bet šoreiz bija savādāk, jo manas jūtas pret viņu kaut kādā veidā bija izdzisušas, un man tas viņam, bija jāizstāsta, bet tā, lai mēs esam tikai divatā.
- Jungkook, atstāj lūdzu mūs divatā, mums ir jāizrunājas. - Es paskatījos uz Jungkooku ar lūdzošu skatienu.
- Labi, bet ja kas sauc mani, es būšu te pat. - ar to viņš noskūpstīja manu pieri, un pameta virtuvi, nemaz neaizmirstot paskatīties uz Jiminu ar naidīgu acu skatienu.

Es ar Jiminu nostāvējām klusumā vairākas minūtes, līdz viņš to pārtrauca.
- Nu Y/N es klausos. - viņš izklausījās reāli nikns.
- Pirms tu nenomierināsies, es neko neteikšu - es jau arī sāku palikt nikna.

Pēc mirkļa es redzēju, ka Jimins dziļi ievelk elpu un izpūš gaisu.
- Nomierinājies?- Es gribēju pārliecināties un Jimins tikai pa purināja galvu piekrītošā žestā, es tikai iesmējos, bet mans smaids uzreiz noplaka saprotot, ka es iespējams Jiminu pēs šīs sarunas sāpināšu.
- Y/N, pirms tu runā, es gribu lai tu zini, ka es tevi mīlu un negribu tevi pazaudēt, bet ja tu vēlies būt kopā ar Jungkooku es sapratīšu. - Viņš skaidroja.
- Labi, tagad mana kārta. - Es iesāku - Jimin es centīšos nerunāt gari, bet es gribu, lai tu zini, ka laiks ar tevi lika man uz mirkli aizmirst Jungkooka nodarījumus, bet kad tu liki man izvēlēties mana sirds salūza uz pusēm, un tikai tad es sapratu, ka man Jungkooks ļoti pietrūka, man pietrūka viņa balss, viņa iesaukas, kuras viņš man deva, un pats galvenais man pietrūka viņa tuvums, tāpēc Jimin piedod, bet es izvēlos viņu, bet es ceru, ka mēs paliksim draugi. - To sakot man pār vaigiem sāka tecēt asaras, un pēc mirkļa es attapos Jimina apskāvienos.
- Y/N, es vienmēr būšu tev blakus, tāpēc neuztraucies, un es cienu tavu izvēli un tavs princis jau tevi gaida, tāpēc skrien - Es par viņa vārdiem iesmējos, un atrāvusies no Jimina es gāju uz durvju pusi.

Sasniegusi durvis es vēlreiz pagriezos pret Jiminu.
- Paldies - es nočukstēju un devos pie Jungkooka.