Tears | Jeon Jungkook and Park Jimin |

Part 16

- Ko tev vajag Jungkook? - Es nedroši jautāju un manā balsī varēja manīt uztraukumu.
- Es tikai atnācu pateikt, ka ir laiks doties, tāpēc nāc ejam. - Viņš devās attaisīt limuzīna durvis, pats izkāpdams ārā. Es tikai skatījos uz durvju pusi un domāju vai esmu izdarījusi pareizo izvēli, bet ja es vēlos aizmirst Jungkooku, tad man tas ir jāizdara.

Izkāpusi ārā no limuzīna, es apbrīnoju apkārtni, jo te bija ļoti skaisti.

Aizdomājusies es nepamanīju, ka Jungkooks ir jau man klāt.
- Ir laiks skaistā. - Viņš teica un ar to sākās mūzika.
No sākuma es biju šokā, bet tad es attapos un saņēmu Jungkooka elkoni, žestā, ka esmu gatava, un mēs abi devāmies pie altāra.

Nonākuši līdz vietai, kur jau var redzēt altāru, visu acu skatieni bija uz manīm. Es visus nopētīju un manu acu skatienu pievērsa viena ļoti priecīga persona, rindas galā un tas bija neviens cits, kā Jimins.

Nonākusi līdz Jiminam es apstājos, jo manu prātu atkal nodarbināja doma, vai es esmu izdarījusi pareizo izvēli vai tomēr nē, bet tomēr es sev pārkāpu pāri un saņēmu Jimina roku, un tad es sapratu, ka atpakaļceļa vairs nav.

Ieskatījusies Jiminam acīs mācītājs sāka runāt, bet es neklausījos, jo es skatījos tikai uz Jiminu un mans prāts ir atslēdzies.

Es attapos, kad es izdzirdēju mācītāju sakam.
- Vai tu Park Jimin, ņem Y/L/N par savu likumīgo dievi, līdz nāve jūs šķirs? - Jimins nekavējoties atbildēja.
- Jā - tad mācītājs pievērsās man.
- Vai tu Y/L/N ņem Park Jimin par savu likumīgo vīru, līdz nāve jūs šķirs? - Viņš jautāja, bet es tikai skatījos Jiminam acīs un nezināju, ko teikt.

Tā mēs stāvējām kādu laiciņu, līdz es attapos un pasmaidīju.
- Protams ka jā. - Jimins atviegloti nopūtās to dzirdēt.
Uzvilkuši viens otram gredzenus pirkstā, mēs paskatījāmies uz mācītāju un gaidījām, kad viņš pateiks pēdējos vārdus.
Tiklīdz viņi izskanēja no mācītāja mutes, es sajutu Jimina maigās lūpas uz savējām.

Pēc mirkļa, kas likās kā mūžībā, mēs atrāvāmies un visi mums aplaudēja.

Nonākuši līdz viesu namam kurā mēs svinēsim kāzas, mūs jau sagaidīja mūsu viesi un man acīs iekrita viena persona,kura smaidīja ar savu piemīlīgo smaidu.

Kad es jau grasījos skriet pie viņa es sadzirdēju, ka visi pēkšņi sāk saukt 'rūgts' un ar to Jimins pievilka mani sev klāt un noskūpsīja, kamēr visi skaitīja līdz desmit.

Kad izdzirdējān skaitli desmit, mēs viens no otra atrāvāmies un Jimins veda mani iekšā.

Ieejot iekšā es biju šokā, jo es neredzēju kā būs izrotas iekštelpās, bet vissmukākā telpa man likās ēdnīca.

Viņa bija ļoti gaiša un ļoti skaisti izrotāta. Vienā stūrī pat bija kaudze ar dāvanām.

Apsēdušies, mums atnesa ēdienu un dzērienus, bet es piecēlos, lai aizietu atrast Taehyung, pasakot Jiminam,ka es dodos meklēt senu draugu.

Izstaigājusi visu zāli es viņu neatradu, bet tajā vietā saņēmu daudz citus apsveikums, gan no saviem radiem, gan no Jimina radiem.

Kad grasījos atgriezties pie Jimina, mani kāds apskāva no aizmugures. Nodomājusi, ka tas ir Tae tae es pagriezos un arī grasījos viņu apskaut, bet tad es sastingu, jo man pretī nestāvēja persona, kuru es gaidīju, bet gan Jungkooks.