Es nezinu cik ilgi es nosēdēju pie istabas durvīm raudādama, bet manuprāt tā bija labāk, jo es negribēju nevienu redzēt.
Tā es raudādama nosēdēju vēl vairākas stundas un sapratu, ka man ir kaut kas jādara, tāpēc es klusi aizsoļoju līdz viesistabai, lai pārliecinātos,ka Jimins guļ, un man par laimi tā arī bija. Viņš gulēja viesistabā un dīvāna bez segas un ar drēbēm.
Ieradusies atpakaļ istabā es atradu nelielu koferi, labi diezgan palielu koferi, un vispirms devos uz vannasistabu, lai savāktu visas higēnas produktus, un pēc tam es devis ģērbtuvju, lai paņemtu nedaudz drēbes.
Kad visu biju sakrāmējusi, es uzrakstīju Jiminam atvadu zīmīti.
Nolikusi zīmīti viesistabā uz, kafijas galdiņu, un apsegusi Jiminu ar segu, es klusi izlavījos no mājām, pat nezinot kur es došos.
Pēc garās iešanas es apstājos pie kaut kāda viesu namā, vismaz man tā šķita.
Pieklauvējusi pie durvīm, es gaidīju, kad kāds tās atvērs, bet sapratusi, ka visi guļ, es pagriezos uz promiešanu, bet tad durvis kāds atvēra, un mani ingstingti nostrādāja, un es automātiski pagriezos, ieraudzīdama sev priekšā...
- Y/N? Kas notika? Kāpēc neesi mājās pie vīra? - Tae prasīja.Jimina skatapunkts
Es piecēlos no murga, kurā Y/N mani pamet un aiziet pie Jungkooka.Atverot acis, es sajutu siltumu uz sevis, kuru pieceļoties nejutu, bet apskatoties, kas raisa siltuma avotu, es ieraudzīju segu, kuru es neatceros, ka būtu ar to apsedzies, bet baigi es tam nepievērsu uzmanību.
Centies atkal aizmigt man pēkšņi savajadzējās uz mazmājiņu, bet kad es piecēlos, lai dotos uz tualeti, es caur tumsu saskatīju papīra gabalu uz nakts galdiņa.
Paņēmis to, es aizgāju un ieslēdzu gaismu, lai nebojātu acis, kamēr lasu, kas tur ir rakstīts.
Jimin.
Klau es gribu, lai tu zini, ka es tevi mīlu un vienmēr mīlēšu, bet tev jāsaprot, ka tu man liec izvēlēties, starp tevi, cilvēku kuru es mīlu, un starp cilvēku kuru es ienīstu un gribu aizmirst. Tāpēc es kādu laiku pa dzīvošu pie draudzenes, bet būtu labāk, ja tu mani neuzmeklētu, jo man ir vajadzīgs laiks visu apdomāt.
Tava Y/NKad to izlasīju, es nezināju ko iesākt, jo es sāpināju savu sievu, savu pasauli, un viņa iespējams arī neatgriezīsies, bet vienu es sapratu - man viņa ir jāatgūst, bet vispirms, es darīšu kāviņa lika, lai atkal iegūtu viņas uzticību.
Y/N skatapunkts
Es Tae izstāstīju visu, kas notika šodien un kāpēc es aizbēgu no mājām, un viņš man atļāva pārnakšņot pie viņa pāris naktis, kamēr es izdomāšu ko darīt.Istaba bija ļoti skaista, es pat teiktu, tā izskatījās ļoti karaliska.
Nemaz neizkrāmējusi mantas es uzreiz devos gulēt, jo es biju ļoti nogurusi.
No rīta piecēlos, ļoti agri, jo es nevarēju pagulēt, jo gulēt es aizgāju apmēram četros no rīta un tagad ir pulkstens astoņi.
Iegājusi dušā, es devos uzmeklēt Tae, bet vispirms es apģērbos.
Nogājusi lejā, es virtuvē dzirdēju sarunu, kura cik es nopratu, bija starp Tae un Jungkooku.
Nedomādama es devos uz virtuvi, jo es ļoti gribēju redzēt Jungkooku,es nezinu, kas man bija uznācis, bet tā bija,iespējams, tas tāpēc, ka Jimins mani sāpināja.
Atverot vaļā virtuves durvis, es nedomādama devos apskaut savu eņģelītis. Jā, eņģelīti, jo es tikai tagad sapratu to, ka bez Jungkooka es nebūšu laimīga.
Apskāvusi Jungkooku viņš uz brīdi bija šokēts, bet tad atapās un arī mani apskāva.
ESTÁS LEYENDO
Tears | Jeon Jungkook and Park Jimin |
FanficMeitene vārdā Y/N dzīvo kopā ar savu draugu Jungkook laimīgi jau ilgu laiku , bet vai tā būs vienmēr? Vai laime nesīs tikai prieku vai arī tomēr bēdas, dusmas, un asaras? Uz šiem jautājumiem atradīsiet atbildes lasot šo stāstu.