Tears | Jeon Jungkook and Park Jimin |

Part 19

Mēs apskāvušies no stāvējām, minūti, līdz es beidzot saņēmos un atgrūdu viņu.
- Ko tu centies panākt? - Es jautāju, vēl aizvien raudādama, bet drīz vien nomierinājos.
- Y/N... es tikai cenšos pierādīt, ka tu man vēl esi svarīga, tāpēc lūdzu es vēlos palikt vismaz tavs draugs. - Viņš atkal teica to pašu ko iepriekš.
- Klau Jungkook man ir smagi tevi redzēt, un vēl pie tam atrasties šajā mājā. - Es iesāku. - Es jau kopš ienācu šeit gribu tev ko pajautāt. Kāpēc tu šeit vēl dzīvo? Kāpēc? - Es beidzot saņēmos un pajautāju.
- Jo šeit viss man atgādina tevi, katra istaba, un pat viss smalkākais stūrītis. Man viss atgādina tevi. Es nevēlējos tevi zaudēt, bet es to izdarīju, un nu tu esi laimīga ar Jiminu, un ja viņš tevi dara laimīgu, tad es jūs netraucēšu. - To dzirdot, es pagriezos un grasījos skriet prom no šīs mājas! Bet mani piesaistīja, kaut kas pie sienas. Tur bija ierāmētas fotogrāfijas, kurās esmu es ar Jungkooku.
Redzot tās fotogrāfijas, es jau gandrīz sāku raudāt, bet tad virtuves durvis atvērās vaļā, un tur stāvēja...
- Jimin! - es iesaucos un uzreiz skrēju viņu apskaut.
- Y/N kas noticis? - Viņš izklausījās satraukt, un es viņu arī varēju saprast, jo nekad es tā bez iemesla nedarīju.
- Klau Jimin, es vēlos doties mājās, ja neiebilsti. - es viņam lūdzos.
- Bet kāpēc Y/N? Kas notika? - Viņš satraukti jautāja.
- Viss kártībā, vienkārši es esmu nogurusi, un vēlos atpūsties. - Es centos izklausīties nogurusi, jo es vairs šeit nevarēju atrasties, jo šeit viss man atgādināja laikus, kad es ar Jungkooku dzīvojām kopā.
- Labi, mīļá, ja tu tā vēlies, tad man nav iebildumu. - ar to viņš saņēma manu roku, un pagriezies, viņš grasījās doties, bet pēkšņi viņš aptājās. No sākuma es nesapratu, kas viņam ir noticis, bet apskatoties, kur viņš skatījās, es arī sastingu un padomāju, ka man ir beigas, jo Jimins skatījās tieši uz fotogrāfijām, kuras bija virs virtuves durvīm.

Mēs nostāvējām klusumā, vairākas minūtes līdz Jimins atlaida manu roku, un paskatījās gan uz mani, gan uz Jungkooku.
- Y/N? Jungkook? Vai varat man paskaidrot ko tas nozīmē? - Jimins bija lielā nesaprašanā. To dzirdot es sāku raudāt, jo es patiešām negribēju viņu pazaudēt.
- Jimin, es varu visu paskaidrot, bet vispirms lūdzu aizved mani prom no šejienes, jo es vairs nevaru atrasties šeit. - Es teicu, jo es vēlējos Jiminam izstāstīt visu, bet bez Jungkooka, zinot, ka viņš var izstāstīt visādas muļķības.
- Nē Y/N, tu man izstāstīsi visu šeit un Tagad! - pēdējos vārdus viņš izteica jau bļaujot, no kā es sāku atkal raudāt, bet šoreiz daudz spēcīgāk.
- Jimin, neredzi kādā stāvoklī viņa tagad ir? Kāpēc tu uz viņu tā bļauj? Ja viņa teica, ka izstāstīs visu, tad tā arī būs! Kāpēc tev jābūt tik agresīvam? - Jungkooks mani aizstāvēja, un es viņam par to biju pateicīga, bet es nevēlējos viņu tajā iesaistīt, jo tā ir man un Jimina problēma.
- Klau Jungkook, atstāj mani ar Jiminu vienu, lūdzu! - es Jungkookam teicu, paskatoties uz viņu, un viņš uz reiz saprotoši pamāja un pameta virtuvi, atstājot mani ar Jiminu divatā.

- Nu Y/N, es klausos. - Viņš jau dega no nepacietībā, jo kopš Jungkooks mūs atstāja, bija pagājušas vairākas minūtes. To dzirdot es aicināju, viņu apsēsties, jo es nevēlējos viņam savu pagātni stāstīt stāvot kājās.

Kad mēs apsēdāmies es vēlējos saņemt Jimina rokas, bet viņš momentā tās izrāva no manējām.
- Jimin, ja tu domā, ka es tevi kāpju, tad tu maldies, jo tās fotogrāfijas tika uzņemtas pirms vairāk kā diviem gadiem, kad mēs bijām kopā. Atceries, kad es iestājos pie tevis darbā, tu saprati, ka es esmu nomākta, tu man prasīji, kāpēc es tāda staigāju, proti, kāpēc es staigāju tik ļoti noskumusi, - Es iesāku - un es tev atbildēju, ka mani ir sāpinājis vīrietis, kuru es ļoti mīlēju, un tu man apsolīji viņu aizmirst. Tev tas gandrīz izdevās, līdz viņš ieradās pie mums darbā, un tajā brīdī viss sabruka, jo es atkal ieraudzīju viņu, es ieraudzīju Jungkooks, kurš mani sāpināja, un es viņam to nekad ne piedotu un arī nepiedošu. - es turpināju, un pēc Jimina sejas izteiksmes varēja manīt, ka viņš man netic, un tas man ļoti sāpēja. - Jimin lūdzu es tev saku tikai taisnību, jo tagad man neviena nav, bez tevīm. Jimin es tevi mīlu. - To pasakot, Jimins piecēlās pie krēsla un pameta virtuvi. Tas bija moments, kad es sabruku pa visām, un gribēju nomirt, lai visas manas mokas beidzās un lai neviens vairs neciestu manis dēļ.