Tears | Jeon Jungkook and Park Jimin |

Part 12

- Jimin,tev vēl ilgi? - Es satraukti prasīji, jo es patiešām negribēju viņu redzēt, bet pirms Jimins paspēja man atbildēt, viņi bija jau klāt.

- Sveiki! - Jungkooks iesaucās un mēs abi, tas ir es ar Jiminu, pagriezāmies pret Jungkook un meiteni, kura bija viņam pie labās rokas.
- OH... Sveiks Jungkook! Kas ir tava pavadone? - Jimins interesējās un Jungkooks iesmējās un noskūpstīja viņai pieri.
- Tā ir mana jaunā draudzene Lisa!

Es biju reāli šokā, jo es viņu neredzēju tikai divas nedēļas un viņam jau ir meitene?

Pēc mirkļa es atguvos un redzēju ka tā Lisa sasveicinās ar manu topošo vīru, un ne tikai viņi sasveicinās viņa arī uzdrošinās koteķēt ar viņu manā klātbūtnē, bet es centos nomierināties, lai izskatās, ka es neesmu greizsirdīga un piegāju pie Jimina un uzliku roku viņam uz pleca.
- Mīļais, varbūt iepazīstināsi mani ar viņu tuvāk, jo es ceru, ka mēs būsim labas draudzenes. - Es uzliku fake smaidu un paskatījos uz Lisu.
- Protams, kā vēlies! - Viņš iesaucās. - Lisa iepazīsties, tā ir mana topošā sieva Y/N- To pateicis, es paskatījos uz Lisu un ar fake smaidu viņu uzrunāju.
- Prieks iepazīties. Es pa tiešām ceru, ka mēs būsim labas draudzenes - to pasakot es atkal sajutu asas sāpes vēderā un Jimins uzreiz bija klāt.
- Y/N viss kārtībā? - Jimins bija ļoti satraucies, es nepaspēju atbildēt, kad pie mums atskrēja Jungkooks, kurš izskatījās arī noraizējies.
- Klau viss kārtībā? Varbūt kaut ko palīdzēt? - Viņš jautāja.
- Jā! Palīdzi Y/N tikt uz mašīnu un es tikmēr atvadīšos no Lisas!- Viņš teica un noskūpstīja mani. Kad viņš pirmais atrāvās Jungkooks paņēma mani līgaviņā un nesa uz mašīnu.

Iesēdinājis mani mašīnā, viņš uzlika man drošības jostu. Kad viņš atliecās, mūsu acu skatieni sastapās.
- Y/N, tev pa tiešām viss kārtībā? - Viņš izsklauaījies noraizējies, bet es viņu ignorēju, jo es vēl aizvien neesmu aizmirsusi to, ka es dēļ viņa zaudēju savu bērnu.
- Y/N? - Viņš tomēr nerimās un es paskatījos uz viņu.
- Jā man viss kārtībā! Un tagad ej es gribu atpūsties! - Es biju nikna, un aizgriezos. Pēc mirkļa es dzirdēju, ka durvis aizveras un es jutos atvieglota.

Pēc īsa mirkļa es dzirdēju, ka šofera durvis atveras un es sapratu, ka iekāpj Jimins, bet es jau biju pa pusei aizmigusi.

Es piecēlos, kad mēs jau bijām pie mājas. Pēc mirkļa es sapratu, ka es esmu viena mašīnā, tāpēc es izlecu no tās ārā un devos iekšā.

Iegājusi mājās es dzirdēju, ka kāds rosās pa virtuvi, bet es tam nepievērsu nekādu lielo uzmanību un pa taisno devos uz garderobi uzvilkt peldkostīmu, jo ārā bija ļoti silts un es izdomāju nopeldēties.
Atradusi savu iecienīto peldkostīmu es to uzvilku,un devos ārā uz baseinu.

Kā jau domāju ūdens pa tiešām bija, ļoti silts un es nenožēloju to, ka es izdomāju nopeldēties.

Kad grasījos doties ārā no baseina es ieraudzīju personu, kuru es negribēju redzēt, jo man priekšā stāvēja Jungkooks kurš flirtējoši smīnēja.

- Zini, tu šinī paldkostīmā izskaties ļoti labi, precīzāk, tu izskaties seksīgi - Viņš turpināja smīnēt.
- Ko tev šeit vajag, un vispār kur ir Jimins? - Es gāju ārā no baseina lielā nesaprašanā. - Un vispār ko tu te dari?
- Nu... Jimins man ar Lisu piedāvāja atbraukt ciemos un mēs piekritām, un tavs Jimins ar Lisu pašreiz gatavo vakariņas. - viņš skaidroja, un es tikmēr biju jau izkāpusi no baseina un ietinusies dvielī grasījos doties iekšā pie Jimina, bet kāda roka mani apturēja.
- Y/N cik ilgu tu vēl grasies izvairīties? Es taču zinu, ka tu mani vēl mīli. - Es tikai skatījos uz viņu, jo no vienas puses viņam bija taisnība, es viņu mīlu, bet ne tik stipri cik kādreiz, pirms viņš mani pameta, bet es centos to īpaši izrādīt,jo es taču drīz precēšos ar Jiminu.
- Jā tu tā domā, tad tu rūgti maldies, jo es esmu kopā ar Jiminu un es viņu mīlu daudz vairāk, nekā tevi, tāpēc tagad atlaid mani, jo es vēlos pārģērbties. - To pasakot es nokratīju viņa roku no savējās un devos iekšā pārģērbties.

Noslaucījusies es atradu vienu no saviem mīļākajiem apģērbu komplektiem.

Ieejot iekšā virtuvē es ieraudzīju negaidītu skat, jo Jimins skūpstījās ar Lisu. Es uzreiz izskrēju no virtuves ārā, jo tagad es patiešām gribēju nomirt, un pazust no zemes virsmas.

Nonākot istabā,es momentā iekāpu gultā, pat neaizslēdzot durvis, jo man  pa tiešām tagad par visu bija vienalga.

Tā es raudāju, vismaz kādas piecas, desmit minūtes, līdz istabas, durvis atsprāga vaļā un tur stāvēja Jimins.