Sēdēju vannā. Maigi nomazgāju savu ķermeni. Es trīcēju. Ūdens bija atdzisis. Ar roku pārvilku pār to. Tas sasila. To es atklāju tikai pirms trīs dienām.
Paraudzījos uz savām rokām. Man vēl joprojām bija bail no sevis. Es biju tik ļoti apjukusi. Ar pirkstiem novilku pār vietu, kur man iepriekš atradās zilumi. To vairs nebija, vietas, kur tie atradās, vairs nesāpēja jau. Apgūlos un aiztaisīju acis. Iegrimu zem ūdens. Apkārt vairs nebija nekādas skaņas. Es jutos ļoti labi. Mana sirds pukstēja vienā ritmā. Ūdens mani mierināja. Tas it kā lika visām sāpēs, gan fiziskām, gan emocionālām, pamest manu ķermeni. Visas tumšās domas, kas atradās manā galvā, lēnām izplūda.
Jā, izplūda, tas ir, ieņēma smadzenes tumšāko un dziļāko stūri. Izlīdu no ūdens un ar rokām izgāju caur matiem. Kārtīgi nomazgājos un izlīdu no vannas. Ietinos dvieļos.Paskatījos spogulī. Manas izteikti zilās acis un blondie mati izcēlās uz mana ķermeņa fona. Manas acis kaut kā saistījās ar manām dotībām. Tās agrāk nebija tik izteikti zilas. Paskatījos uz vannu. Tajā lēnām šūpojās ūdens. Ūdens. Bērnībā kā jau katrs bērns vēlējās neparastas dotības, lai atšķirtos no citiem. Es nekad nedomāju, ka tas var piepildīties. Man patika justies tā it kā es varētu izdarīt vairāk nekā citi. Visu manu dzīvi man ir bijusi sajūta, ka man ir jābut vislabākajai un visspēcīgākajai. Tā vismaz vienmēr galvoja mani vecāki, un tas lēnām arī iestājās manā galvā. Daļa no manis apzinājās, ka es esmu parasta dabas kļūda. Nevienam parastam cilvēkam nebūtu dots kaut kas šāds, bet man patika apgalvot, ka esmu īpašāka. Tās bija noderīgas. Tik tiešām. Ūdens spēj mani nomierināt, izdziedināt un es spēju ar to uztaisīt trikus, un mainīt laikapstākļus, kas ir saistīti ar ūdeni. To es pati atklāju tikai nesen. Ar katru dienu es sevi atklāju ko jaunu. Es nekad neaizmirsīšu savu astoņpadsmito dzimšanas dienu. Diena, kad atklāju šīs spējas. Tas bija pirms diviem mēnešiem.
Es biju tik ļoti apjukusi un šķita, ka jūku prātā. Ar laiku es jau pieradu. Šķita, ka tas notiek tikai fantastikas filmās vai multenēs. Nekad nebiju domājusi, ka tā kļūs par realitāti. Reiz tie bija tikai sapņi mazas meitenes galvā.
Es nekad neesmu mācējusi rakstīt pirmās daļas...
So...šo stāstu jau pirms laika iesāku likt IG, izdomāju arī Wattpad publicēt. Kāpēc ne?