Pārdabiskais.

[18]Dziļi mežā.

×Nedēļu atpakaļ×
×Klēras skatapunkts×
Es bēgu, ko kājas ness arvien dziļāk mežā, kad domāju ka viņš man vairs neseko es beidzot apstājos. Es sabruku pie tuvākā koka un atkal raudāju. Es zināju es nedrīkstu atgriezties mājās, tas var abdraudēt gan Tomu, gan Krisu, jo neviens policists neapturēs viņu, lai kas viņš būtu, un es negribu zaudēt pēdējos sev dārgos cilvēkus! Nolēmu atrast, kādu krūmu, kur pārlaist šo nakti līdz izdomāšu, kur palikt.
×Rīts×
Es pamodos diezgan nogurusi visu nakti nebiju gulējusi. Domāju šodien atrast, kādu ceļu vai taciņu ārā no meža.
×Vēlāk×
Es gāju jau vairākas stundas un nekā, drīz satumsīs un es neko neesmu atradusi! Kad grasījos jau padoties es uzgāju, kādu alu un netālu atradās taka ārā no meža, tā bija ideāla vieta! Nolēmu ka dzīvošu alā un, ja vajadzēs pārtiku, drēbes vai dušu, vai ko citu es iziešu no meža, bet pašlaik citu drošībai es palikšu šeit.
×Vēlāk×
Ir jau tumša nakts, starp kokiem var redzēt zvaigznes, bet es nespēju aizmigt domājot par Krisu! Galvā man skan mūsu dziesma...
/I'll never forget you
And you'll always be by my side
From the day that I met you
I knew that I would love you' till day I die/
×Tai pat laikā×
×Krisa skatapunkts×
Dziļi sirdī es zināju ka viņa ir dzīva un pašlaik domā par mani, tāpat kā es par viņu. Fonā man skanēja mūsu dziesma un es pasmaidīju atceroties visus laimīgos brīžus kopā ar viņu.
/And I will never want much more
And in my heart I will always be sure/
×Atskats×
Es atceros mūsu mīlas stiprumu. Tik laimīgas atmiņas!
/I will never forget you
And you'll always be by my side till day I die/
Klēra: Es mīlēšu tevi mūžīgi.
Kriss: Mūžīgi mūžos.
/Till the day I die./
×Atskata beigas×