Toms: Sīkā celies mums jāiet brokastīs.
Es: Jā, jā tūlīt celšos...
Toms tikai pasmējās. Kāpēc es paskaidrošu... Tā es teicu katru rītu, kad viņš nāca mani modināt un gulēju vēl vismaz kādas 15 minūtes. Tad es steigā saģērbos, uzkrāsojos, un tad es nepaēdusi brokastis skrēju uz skolu. Tāpēc izlēmu šodien visus pārsteigt un pārmaiņas pēc aiziet brokastīs. Es piecēlos iegāju dušā, neslapinot matus. Uzvilku melnus džinsus, spilgti violetu topiņu un baltu jaciņu. Tad noskrēju lejā uz brokastīm. Es visus tiešām pārsteidzu, jo kad es apsēdos pie galda visi ar pavērtām mutēm uz mani skatījās, bet ātri atguvās.
Mamma: Nu, labrīt Klēra!
Toms: Esmu šokēts, es laikam guļu!
Es: Labrīt un nē tu nesapņo es nolēmu, ka laiks pārmaiņām.
Ea pasmaidīju. Kad bijām paēsuši, ar Tomu saģērbāmies āra drēbēs, atvadījāmies no vecākiem un gājām uz skolu.
YOU ARE READING
Pārdabiskais.
Teen FictionStāsts ir par 17 gadīgu meiteni vārdā Klēra. Kura dzīvo savu dzīvi, iemīlas, pavada laiku ar draugiem un ģimeni. Viņa dzīvo parastu dzīvi. Kad kādu dienu notiek, kas negaidīts. Klēra pārrodas mājās no kādas ballītes un pamana ka, kāds vai, kaut kas...
