[30]Kā es uzzināju, kas esmu

438 42 4
                                    

×Pirms nedēļas×
×Krisa skatapunkts×
Kad pamodos viss bija kā parasti! Brokastis, rīta skrējiens, duša un pasts. Šoreiz es atradu vēstuli, kas bija adresēta man no maniem vecākiem, tas protams bija dīvaini! Kāpēc, lai viņi man sūtītu vēstuli? Kamēr visi vēl gulēja es izlēmu izlasīt šo vēstuli. Tajā nebija nekā tikai, kaut kāda adrese un kods.
Es vēlāk devos uz šo adresi un izrādijās, ka tā ir veca noliktava, kas pieder manai ģimenei jau ļoti ilgi. Pie durvīm bija jāievada kods. Es protams ievadīju kodu no vēstules un sekoju gaismai.
Es nonācu lielā ieroču telpā un biju ļoti apjucis! Kāpēc, lai mani vecāki glabātu tik daudz un dažādus ieročus? Tad es atradu vēl vienu vēstuli, kurā bija pastāstīts viss gan par vilkiem, gan par medniekiem! Un to ka mani vecāki pašlaik nav koferencē, bet dzen pēdas, kaut kādam barvedim. Es protams pasmējos par to un uzskatīju, ka vecāki ir mani izjokojuši!
Līdz pēc četrām dienām Klēra parādija, ko tādu, kam bija grūti noticēt! Viņa bija vilks un es mednieks! Tagad es ticēju ka mani vecāki nav jukuši un man ir jāšķiras no viņas...
Es sāku pa vakariem lavīties arā no mājas un doties uz noliktavu, lai trenētos cīņas mākslas un kā izmantot ieročus.
Tā lūk es sāku pamazām kļūt par mednieku un atsvešināties no saviem draugiem!

Pārdabiskais.Tempat cerita menjadi hidup. Temukan sekarang