Manai ģimenei!
Sveiki, zinu ka jūs nesaprotat manu rīcību un, kāpēc es bēgu!
Tad nu tā es šajā vēsturē gribēju izdarīt divas lietas:
1) Paskaidrot savu rīcību
2) Atvadīties
Tas, ko es redzēju un, kas nogalināja manus vecākus nebija cilvēks un nebija dzīvnieks es pat nezinu, kas tas bija, bet tas bija monstrs, briesmonis.
Zinu, zinu jūs domājat ka tās ir muļķības, bet es zinu, ko es redzēju un es gribēju jūs pasargāt.
Otrais, ko gribēju pateikt ir atvadas. Kad jūs mani noķērāt bērēs biju gatava atvadītiew, lai pasargatu jūs no tā, ko redzēju, taču viss neiznāca tā kā bija domāts!
Jums nevajadzēja zināt, ka es esmu tur, es vēlējos atstāt zīmīti ar atvadām pie mašīnas, bet kad jūs mani noķērāt es nespēju atvadīties.
Šīs divas dienas es domāju, ka nespēju no jums atvadīties, bet šodien es saņēmos un sapratu ka jūsu drošības labad man tas ir jāizdara!
Šīs atvadas ir vissmagākās, jo es nezinu, kā lai to izdara, es nespēšu dzīvot bez jums, bet sirds saka ka man tas jādara, jūsu labā.
Tom, tu vienmēr mani esi atbalstījis tu esi vislabākais lielais brālis! Sargi sevi.
Marija un Keita jūs esat vislabākās draudzenes pasaulē. Jums var uzticēt pat visbriesmīgākos noslēpumus, jo es zinu ka jūs nevienam tos nekad neatklāsiet. Sargiet viena otru, jūs esat viss, kas palicis no KKM!
Un visbeidzot Kriss, es atceros katru skaisto un neveiklo brīdi mūsu starpā. Es atceros katru skūpstu! Es tevi mīlu un tu to zini, bet tev mani jāpalaiž varbūt, kad būs droši es reiz atgriezīšos. Es katru dienu atceros visskaistākās atmuņas ar tevi!
Sargiet viens otru un neaizmirstiet mani.
Es jūs mīlu!
Jūsu Klēra.
YOU ARE READING
Pārdabiskais.
Teen FictionStāsts ir par 17 gadīgu meiteni vārdā Klēra. Kura dzīvo savu dzīvi, iemīlas, pavada laiku ar draugiem un ģimeni. Viņa dzīvo parastu dzīvi. Kad kādu dienu notiek, kas negaidīts. Klēra pārrodas mājās no kādas ballītes un pamana ka, kāds vai, kaut kas...
