×Viens naktī×
Kad pulkstens sita precīzi viens sāpes atgriezās! Šoreiz es izturēju un nekliedzu. Es izkāpu pa logu un skrēju iekšā tieši mežā. Pats dīvainākais bija tas ka mežā sāpes samazinājās, taču nepazuda.
×Rīts×
Es visu nakti biju skraidījusi pa mezu. Kad ausa saule es atgriezos mājā, iekāpu pa logu. Iegāju rīta dušā, lai noskalotu meža smaržu un devos brokastīs kopā ar parējiem.
Patiesībā es par to neiedomajos, bet kāpēc mēs visi dzīvojam Krisa mājā? Nolēmu to pajautāt.
Es: Ēee Kriss, kāpēc mēs dzīvojam tavā mājā?
Kriss: Toms pardeva jūsu vecāku māju, visas jūsu mantas ir noliktavā un mani vecāki darba dēļ aizbrauca uz Itāliju uz diviem gadiem. Tāpēc mēs nolēmām ka visi dzīvosim seit ar visi es domaju tevi, Tomu, Keitu, Mariju un mani.
Klēra: Skaidrs...
Keita: Kā tu jūties?
Klēra: Patiesībā es jūtis lieliski, sāpes šonakt nebija!
Nacās mazliet sameloties, lai viņi neuztrauktos.
×Vēlāk×
Meitenes devāa šopingā un lūdza mani līdzi, es protqms piekritu, bet tikai aiz pieklājības.
Es nezinu, kas ar mani pēdējā laikā notiek! Viss, kas man kādreiz patika tagad liekas kaitinošs. Tagad mani piesaista mežs, taču ea nezinu kapēc!
×Vakarā×
Kad atgriezāmies mājās bija jau deviņi. Es paēdu vakarinas un devos gatavoties, saliku ērtas drēbes skrējienam pa mežu. Tad es uzliku modinātāju uz pusvieniem un devos gulēt.
×Pusviens×
Es uzvilku drēbes, kuras biju nolikusi jau iepriekš. Tad aizslēdzu istabas durvis, lai kāds no rīta neienāk ātrāk kā esmu atgriezusiea. Tad ea izkāpu pa logu un devos uz meža pusi.
×Vēlāk×
Šodien sāpes bija lielākas pat atrodoties mežā. Es nespēju to vairs izturēt, nokritu un vairs neko neredzu.
Atjēdzos no rīta un nesapraty, kas notika. Kad no kabatas izvilku telefonu sapratu ka ir jau desmit un mani noteikti jau meklē. Lai neradītu aizdomas es iegāju pa durvīm un protams visi uztraukušies uzreiz pieskrēja pie manis ar saviem jautājumiem!
Toms: Kur tu biji?
Kriss: Tev viss kārtībā?
Keita un Marija:Akdievs, kas notika tu esi netīra?
Klēra: Viss kārtībā, nekas nav noticis es biju paskriet. Piecēlos agri un nevēlējos jūs modināt, nākošreiz atstāšu zīmīti! Labi?
Visi uzreiz nomierinājās un teica, lai es tā vairs nedaru.
Kad iznācu no dušas nolēmu uzvilky šortus un džemperi.
Pa dienu nenotika nekas īpašs.
YOU ARE READING
Pārdabiskais.
Teen FictionStāsts ir par 17 gadīgu meiteni vārdā Klēra. Kura dzīvo savu dzīvi, iemīlas, pavada laiku ar draugiem un ģimeni. Viņa dzīvo parastu dzīvi. Kad kādu dienu notiek, kas negaidīts. Klēra pārrodas mājās no kādas ballītes un pamana ka, kāds vai, kaut kas...