Pārdabiskais.

[19]Bēres.

×Tagad×
×Klēras skatapunkta×
Es avīzē izlasīju, ka šodien ir manu vecāku bēres. Es zināju ka es nedrīkstu tur iet, bet es vēlējos no viņiem atvadīties un redzēt Krisu, kaut vai īsu brīdi un no attāluma.
×Krisa skatapunkts×
Šodien ir Klēras un Toma vecāku bēres, tur būs visi izņemot viņu! Kaut gan mana sirds man saka, ko citu, es nezinu, kāpēc bet man ir sajūta ka es viņu šodien redzēšu atkal.
×Vēlāk×
Bēres jau bija sākušās, bet mans prāts man teica ka varu necerēt un viņa neatnāks un es viņu neieraudzīšu, taču sirds, sirds man teica, ko citu!
×Klēras skatapunkts×
Es slēpos aiz, kāda liela koka un vēroju savas labākās draudzenes raudam pie manu vecāku kapa, Kriss un mans brālis centās noturēt asaras un neraudāt.
Tad Kriss pagriezās uz manu pusi un es nepaspēju paslēpties viņš mani pamanīja. Es sāku skriet prom, taču Toms mani panāca.
×Krisa skatapunkts×
Kaut kas lika man pagriezties, bet es nezināju, kas tāpēc es to vienkārši izdarīju. Es pagriezis un ieraudzīju Klēru pa pusei aizslēpušos aiz koka! Es nekavējoties to pateicu Tomam un meitenēm un mēs skrējām pie viņas, taçu viņa bēga. Kāpēc? Kāpēc viņa bēga no mums?
Toms viņu notvēra un apstādināja. Es pieskrēju pie viņas un noskūpstīju.
Toms: Kur tu biji?
Meitenes: Un, kāpēc tu bēgi no mums?
Taču viņa klusēja, tāpēc nolēmām viņu aizvest pie manis. Kad bijām pie mašīnas un gribējām viņu iesēdināt tajā viņa mums iesita ar saviem karatē gājieniem un nepar, ko nekāpa mašīnā. Viņa tikai pateica čētrus vārdus.
Klēra: Tas ir pārāk bīstami!
Mēs visi kopā iesaucāmies!
Visi: Ko? Kāpēc?
Klēra nopūtās un sāka stāstīt.
Klēra: Viņš mani meklē un es negribu jūs pakļaut briesmām es vienkārši negribu jūs pakļaut briesmām es neizturētu, ja zaudētu arī jūs!
Toms: Mēs tev nodrošināsim policijas apsardzi!
Kriss: Un, ja vajadzēs arī miesassargus nolīgsim.
Keita un Marija mums visā piekrita.
Klēra: Jūs nesaprotat ne policija ne, kaut kādi miesassargi viņu neapturēs! Un mēs nespējam pat reaģēt, kad viņa jau bija prom.